Eksperti: Pasliktinās bērnu un jauniešu mentālā veselība
Pēdējo gadu laikā bērnu mentālā veselība Latvijā un arī visā pasaulē turpina pasliktināties. Un, kā atzīst eksperti, diemžēl tuvākajā nākotnē nav gaidāma būtiska situācijas uzlabošanās. Sevišķi lielas sekas ir atstājis Covid-19 laiks, trešās bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" ieskaņā vēsta TV3 Ziņas.
Bērnu un jauniešu mentālās veselības problēmu loks ir ļoti plašs, sākot ar uzvedības traucējumiem, grūtībām savaldīt emocijas un beidzot ar sevis traumēšanu un pat pašnāvības mēģinājumiem. Diemžēl šo problēmu īpatsvars nemitīgi turpina pieaugt.
"To mēs redzam arī no praktiskā darba, strādājot bērnu psihiatrijas slimnīcā, redzam, ka neatkarīgi no tā, cik daudz mēs censtos palielināt savu palīdzēšanas kapacitāti, rindas tamdēļ nesamazinās, bet diemžēl vienīgi pieaug."
Lielu pieaugumu pēdējos gados uzrādījuši ēšanas traucējumi – tie sevišķi izplatīti ir jaunu meiteņu vidū, taču arvien vairāk ar to saskaras arī zēni. Drastisku kaitējumu bērnu mentālajai veselībai nodarījis pandēmijas laiks.
"Kopš sācies Covid-19 – un tas nav mainījies, saglabājas tendence ievērojami pieaugt to pusaudžu skaitam, kas nonāk slimnīcā jau akūtā stāvoklī. Visvairāk paškaitējuma vai ēšanas traucējumu dēļ."
Lai ģimenes atbalstītu, 7. martā ir sākusies bērnu mentālās veselības nedēļa "Runā ar mani". Tas būs 13 lekciju cikls, kas paredzēts gan tiem, kam mājās ir zīdaiņi un bērnudārza vecuma bērni, gan arī tiem, kam aug pusaudzis. Visas lekcijas notiks tiešsaistē, biedrības "Debesmanna" sociālo tīklu kontos.
"Tur ir gan par ēšanas traucējumiem, gan uzmanības deficītu, hiperaktivitātes sindromu un par to, kā attīstās bērnu seksualitāte, bērnu emocionalitāte. Tāpat par pārmaiņām, pie kurām jāpielāgojas bērnudārznieka vecumā."
Vienas atbildes, kādēļ bērnu mentālā veselība pasliktinās, gan nav. Daļēji to var skaidrot ar to, ka pieaug sabiedrības izpratne par mentālās veselības nozīmīgumu, tādēļ arvien vairāk cilvēku nebaidās meklēt palīdzību. Liels nopelns ir arī virtuālajai pasaulei.
"Tas patiešām ir saistīts ar sociālo mediju izmantošanu jauniešu vidē, nevis izmantošanu, bet patērēšanu, kur patēriņš ir, bet nav prasmes. Otrs ir, kā mēs varam labāk sasaistīties viens ar otru, bet kļūstam vientuļāki. Jauniešu vecums ir īpašs vecums un vēl nav īsti risinājuma, kā pasargāt bērnus no šīs pasaules," pauda biedrības "Debesmanna" valdes locekle, psiholoģe.
Nedēļas garumā "Debesmannas" sociālo tīklu platformās ar pieredzes stāstiem par mentālās veselības problēmām dalīsies arī rakstnieki, savukārt trešdien notiks gleznu izsole, lai atbalstītu Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra izveidi.
Savukārt bērnu vecāki atzīst, ja informācijas par to, kā aprūpēt zīdaini vai kā tikt galā ar bērnudārznieku, ir gana daudz un tā ir plaši pieejama, tad noderīgu padomu par to, kā sadarboties ar pusaudzi, ir ļoti maz.
Ilgstoši vecāku interese šķetināt savu bērnu problēmas bijusi zema, jo vairums tagadējo vecāku auguši laikā, kad par mentālo veselību neviens nerunāja. Tādēļ viņiem pašiem šādu prasmju trūkst. Organizācijās gan atzīst – situācija nemitīgi uzlabojas, jo sabiedrībā mazinās stigma par šiem jautājumiem.
Sevišķi aktuāli vecāku vidū ir jautājumi par bērnu lieko svaru un mazkustību, ēšanas traucējumiem un depresiju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
