Eksperti ceļ trauksmi: Latvijā labas peldētprasmes ir vien katram piektajam jaunietim
Vidēji katru trešo dienu no ūdenstilpēm Latvijā izceļ kādu noslīkušo. Tik drūma ir statistika. Un tieši vasaras mēnešos šādu traģisku gadījumu skaits strauji aug. Visbiežāk peldes ūdenī traģiski beidzas iedzērušiem vai pārgalvīgiem vīriešiem. Taču bieži nelaimē nonāk arī bērni, kurus pienācīgi nepieskata vecāki un kuri neprot peldēt, vēsta TV3 Ziņas.
Glābēji stāsta, ka nelaimes gadījumi pie ūdens visbiežāk notiek vietās, kur visvairāk pulcējas cilvēki, piemēram, šeit, Lucavsalā. Pagaidām gan ūdens pa vēsu, lai peldētos, bet nu tūlīt jau sezona sāksies.
Statistika liecina, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais. Šogad valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušos. Visbiežāk dzīvību ūdenī zaudē vīrieši spēka gados, lielā daļā gadījumu pie vainas alkohola reibums un bravūra.
"Visbiežāk vīrieši virs 30 gadiem, vietas visdažādākās. Puse pēc statistikas ir peldsezonā – izklaides pasākumi uz ūdens, peldēšanu, pārējie 50% ir tajā laika posmā, kad nav peldsezonas. Tas nozīmē – saistīts gan ar zemledus makšķerēšanu, citām aktivitātēm ārpus peldsezonas."
Pašvaldības policija secina, ka peldsezonas sākumā lielākā cilvēku plūsma meklēt veldzi ūdenī Rīgā dodas uz Lucavsalas līci, Bābelītes ezeru, jūlijā, kad ūdens vēl siltāks, top peldvietas – Vecāķi, Vakarbuļļi, Daugavgrīva. Un tur arī vislielākās galvassāpes glābējiem sagādā nepieskatīti bērni.
"Bažas ir par to, ka vecāki nepilda savus pienākumus. Kamēr mēs izturēsimies nihilistiski pret elementāru drošības nosacījumu ievērošanu, tikmēr būs šīs nelaimes."
Pēc Latvijas Peldēšanas federācijas aplēsēm, labas peldētprasmes Latvijā ir tikai ap 20-30% jauniešu. Krietni atpaliekam no Skandināvijas valstīm. Turklāt pamatīgi pieklibo peldētprasmes apmācību kvalitāte.
"Arī tajās vietās, kur ir baseini, peldētapmācības nenotiek vai notiek ļoti niecīgā apjomā, bērns neiegūst pietiekamas peldētprasmes, tad veidojas vēl lielāka problēma – viņam šķiet, ka ir iemācījies, jo ir gājis uz nodarbībām, faktiski neko nav iemācījies, dodoties brīvā dabā, tāpēc bieži vien bērni nonāk riska situācijās," saka Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Biedrībā "Peldēt droši" uzsver, ka svarīga ir ne tikai jauniešu prasme peldēt, bet sapratne par drošības principiem – nelīst bīstamās vietās, rūpīgi izpētīt ūdenstilpi, pirms mesties tur iekšā.
"Ar esošo infrastruktūru nevaram nosegt šo kompetenci visā Latvijā, bet varam rīkot apmācības pie atklātām ūdenstilpēm, mēs apmācām bērnus, stāstām par riskiem, rekur, ir akmens, koks, gultne nav stabila, gultne ir duļķaina, nepeldiet tur! Sadarbība ar pašvaldībām, kurām ir jāierīko peldvietas, nodrošinot cilvēku plūsmu uz drošām peldvietām, tas arī automātiski samazina riskus."
Glābēji secina – visbiežāk nelaime uz ūdens nenotiktu, ja būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi – nepeldēties dzērumā vai vienatnē, nebūt pārgalvīgiem, nelēkt nezināmās ūdenstilpēs, lietot peldvestes un pieskatīt vienam otru, īpaši bērnus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
