2014. gada 1. janvāris. Neilgi pēc pusnakts toreizējais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis no bankomāta izņem simbolisku pirmo 10 eiro banknoti. Latvija pievienojusies Vecā kontinenta vienotās valūtas saimei.
Paveroties vienā no dzīves līmeņa rādītājiem, iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka tas šajā laikā pieaudzis par nepilniem 30%. No vienas puses, nav slikti. No otras, šajā periodā iedzīvotāju skaits sarucis par vismaz 6% un runājam tomēr par teju trešdaļu laika kopš neatkarības atjaunošanas.
Vienoto valūtu ieviešot, sprieda ne tikai par ērtībām, iepērkoties ārzemēs, vai ietaupījumu valūtas maiņā, bet arī par papildu investīciju stimulu ekonomikai. Tomēr diez vai pamats domāt, ka eiro ieviešana Latvijas tautsaimniecību iesēdinājusi ātrvilcienā.
"Protams, bet mums arī jāskatās, ka mums bija pēc būtības divas dziļas krīzes,. Divi ārēji milzīgi šoki pirmais kovids, otrais Krievijas iebrukums Ukrainā. Tam pa virsu vēl energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Līdz ar to nav tā, ka pasaules ekonomika šajos 10 gados ir bijusi nu ļoti izaugsmei labvēlīga."
Centrālais baņķieris uzsver, ka ļoti svarīga šajā visā ir nacionālā politika. Eiro ieviešana notika dažus mēnešus pirms Krievijas iebrukuma Krimā, un Latvijas Bankas vadītājs uzsver tieši ģeopolitisko aspektu. No finansiālās stabilitātes viedokļa dalība eiro zonā pat esot salīdzināma ar būšanu NATO klasiskā drošības izpratnē. Spējāka noturība satricinājumos, lētāka aizņemšanās, mazāka iespēja spekulantu uzbrukumiem. Ja bango vētra, eiro laivu šūpo mazāk. Tas viss atsverot monetārās politikas pilnīgu atdošanu Frankfurtei.
Citās domās uzņēmējs Jānis Ošlejs, kurš bija viens no redzamākajiem vienotās valūtas skeptiķiem laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās eiro ieviešanai. Savu viedokli nav mainījis un joprojām uzskata, ka naudas maiņa bija kļūda. Proti, pati ar savu valūtu Latvija būtu spējusi attīstīties straujāk.
"Ja mūsu ražojumi pārāk dārgi un mēs neesam konkurētspējīgi un ja ir sava valūta, vienmēr var pamainīt viņas kursu, un mūsu ražojumi kļūst konkurētspējīgi pārējā pasaulē. Pie eiro šādas iespējas nav. Mana argumentācija tajā laikā bija: mēs Latvijā neesam vēl gatavi eiro ieviešanai tāpēc, ka mūsu ražošanu, mūsu uzņēmumi nav pietiekami labā līmenī."
Uzņēmējs uzsver, ka investīciju pieplūde ekonomikā nesekoja un tieši tāpēc, ka šis konkurētspējas līmenis nebija sasniegts. Devalvācija sev līdzi nestu inflāciju, bet, aktīvi rīkojoties, visu varot līdzsvarot. Te gan svarīga piebilde – tas būtu kaut ko darot ar latu, nevis vienkārši turot to stabilu pie eiro kursa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
