ES sākusi darboties jaunā ceļošanas kārtība – kā tā notiek praksē lidostā "Rīga"?
Reaģējot uz augošu spriedzi Eiropas Savienībā migrācijas jomā, visā blokā vienlaikus modernizēta robežpārvaldība, proti, ieviesta jauna sistēma, kas attieksies uz trešo valstu pilsoņiem, ļaujot novērst nelikumīgu robežšķērsošanu un ilgtermiņā uzlabojot drošību dalībvalstīs. Kāda ir jaunā drošības sistēma uz visnoslogotāko robežkontroles punktu lidostā "Rīga"?
Jaunā ieceļošanas un izceļošanas sistēma nosaka, ka turpmāk trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlēsies ieceļot kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jānodod četru pirkstu nospiedumi, kā arī sejas biometrijas dati.
Jau divas dienas Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, darbojas jaunā sistēma, kas paredzēta tieši tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri blokā grib uzturēties īslaicīgi – līdz 90 dienām.
Biometrijas datu apstrāde vienam ceļotājam aizņem aptuveni minūti, un pretēji prognozētajam – rindas lidostā nav veidojušās. Sistēmā reģistrēti jau vairāk nekā četri tūkstoši personu.
"Biometrijas paņemšana un sejas attēla iegūšana, tas arī palīdz robežsargam, jo, ja iepriekš viņš salīdzināja sejas fotogrāfiju manuāli, redzot personu un salīdzinot to fotogrāfiju, tad tagad viņam jau viss ir priekšā, un sistēma parāda, vai fotogrāfija atbilst pases datiem vai neatbilst, un tas arī paātrinās un atvieglos to procesu. Strādā ļoti labi, process atšķiras no tā, ka paņem biometrijas datus – sejas fotografēšanu. Līdz šim bija tikai viena pirksta nospiedums."
Vislielāko plūsmu no trešajām valstīm lidostā Rīga veido avioreisi, kas ienāk no Lielbritānijas, Uzbekistānas un Turcijas. Lielākais ieguvums no jaunās sistēmas ir vienoti dati visā Eiropas Savienībā.
Biometrisko datu vākšana uzlabos drošību arī Eiropas iekšienē, piemēram, novēršot personu pazušanu vai nonākšanu cilvēku tirgotāju rokās.
"Biometriskie dati ir daudz ticamāki, un ir daudz vieglāk identificēt personu, respektīvi kļūdas iespēja – kļūdaini identificēt personu – tiek samazināta, kas rada sarežģījumus negodprātīgām personām ieceļot un izmantot sistēmu savtīgos nolūkos. Mēs tiešām redzam būtisku migrācijas risku samazinājumu, jo šeit mēs esam tikai un vienīgi vienā no datu ieguves punktiem, kas ir robežšķērsošanas vieta, bet jāuzsver arī tas, ka šie dati tiks izmantoti migrācijas kontrolei arī dalībvalstu iekšzemē, tāpat šie dati var tikt izmantoti vīzu izsniegšanas procesā, kā arī drošības iestāžu darbā, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus vai teroristiskus nodarījumus."
Sistēma atvieglos robežsargu darbu, jo personu pasēs nevajadzēs vairs skaitīt ieceļošanas un izceļošanas spiedogus, savukārt biometrijas dati uzlabos drošību.
"Mēs varēsim redzēt viņu visu kartīti, visas ieceļošanas reizes arī citā Šengenas dalībvalstī, kur arī strādā ieceļošanas/izceļošanas sistēma, jo jau automātiski uz priekšu tiek saskaitīts viss uzturēšanās laiks. Redzēsim, vai persona ir pārkāpusi uzturēšanās ilgumu vai ne. Tāpat redzēsim visus ieceļošanas atteikumus, visu robežšķērsošanas vēsturi trešo valstu pilsoņiem."
TV3 Ziņu uzrunātajiem ceļotājiem jaunās robežšķērsošanas prasības ir saprotamas. Jaunums esot bijis tas, ka dati jānodod, arī izceļojot no Latvijas.
"Es domāju, ka tā ir diezgan laba sistēma, bija viegli to visu izdarīt, laba inovācija. Ātri un vienkārši, bez problēmām!"
Ieceļošanas un izceļošanas sistēma jau ieviesta arī visos pārējos Latvijas robežkontroles punktos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
