Demonstrējot NATO klātbūtni reģionā, šodien Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē "Lielvārde" ieradās divi Francijas iznīcinātāji "Rafale". Tie šobrīd izvietoti Lietuvā, Šauļos, kur NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, no aprīļa sākuši rūpēties par mūsu reģiona gaisa telpas drošību. Un franču pilotiem darba netrūkst – pēdējās nedēļas laikā, reaģējot uz Krievijas lidaparātu tuvošanos Baltijas gaisa telpai, tie pacēlušies jau četras reizes.
Turpmākos mēnešus par Baltijas gaisa telpas drošību rūpēsies Francijas "Rafal" iznīcinātāji. Šodien tie ieradušies Lielvārdes aviācijas bāzē.
Pirms nolaišanās Lielvārdes aviācijas bāzē divi Rafale iznīcinātāji vispirms apriņķo militāro lidlauku un pēc tam ar lielu troksni pirmo reizi kopš aprīlī uzsāktās misijas Baltijā, nolaižas mūsu aviācijas bāzē.
Francija turpmākos mēnešus par Baltijas gaisa telpas drošību rūpēsies ar četriem šādiem kaujas lidaparātiem. Tie ir viens no Francijas gaisa spēku lepnumiem – pašu franču ražoti, moderni un daudzfunkcionāli iznīcinātāji.
Aleksandrs
Francijas gaisa spēku pilots, pulkvežleitnants
"Tas ir paredzēts, lai veiktu visu veidu misijas, ko iespējams izpildīt ar iznīcinātājiem. No gaisa operācijām – gaisa telpas patrulēšanas un kaujas patruļām – līdz uzbrukumiem uz zemes mērķiem: var veikt konvencionālu bombardēšanu, kā arī palaist spārnotās raķetes. Tāpat iespējams veikt izlūkošanu, uzņemot attēlus ar speciālu aprīkojumu, ko var pārvadāt šajā lidmašīnā."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan Francijas iznīcinātāji Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju ir pārņēmuši tikai otro nedēļu, darba tiem līdz šim jau ir bijis gana daudz. Ja 8. aprīlī tie konstatēja pirmo gaisa telpas pārkāpumu, tad līdz šodienai šie iznīcinātāj gaisā ir pacēlušies jau četras reizes.
Piemēram, tie virs Baltijas jūras pagājušajā nedēļā pavadīja Krievijas armijas izlūkošanas lidmašīnu IL-20.
Aleksandrs
Francijas gaisa spēku pilots, pulkvežleitnants
"Kopš tā laika, pēdējās dienās, esam veikuši vairākas lidaparātu pārtveršanas, reaģējot uz dažādām situācijām. Esam diezgan noslogoti, bet vienlaikus tas mums ir arī ļoti interesanti – mēs beidzot pildām uzdevumus, kuriem esam trenējušies."
Mūsu bruņotajos spēkos gan uzsver – Krievijas lidaparātu tuvošanās Baltijas gaisa telpai vai lidošana ar izslēgtiem transponderiem, tā radot riskus civilajai aviācijai, vairs nav pārsteigums. Vienlaikus, Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militārajiem lidaparātiem virs Baltijas jūras, bet arī patrulē Krievijas un Baltkrievijas robežu tuvumā.
Kaspars Pudāns
Nacionālo bruņoto spēku komandieris
"Un šīs ekipāžas arī šajās dienās apliecina viņu gatavību reaģēt ne tikai mūsu gaisa telpā virs Baltijas jūras pavadot šos neidentificētos vai vienkārši Krievijas bruņoto spēku gaisa kuģus, bet reaģējot arī uz apdraudējumu, ko mums var radīt austrumu robeža – dažādas bezpilota sistēmas, kas pietuvojas vai var šķērsot mūsu robežu."
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpās patrulēšanu ar iznīcinātājiem, sabiedrotie rotācijas kārtībā veic jau kopš 2004. gada, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO ir arī pastiprinājusi mūsu gaisa telpas aizsardzību, palielinot kā karavīru, tā iznīcinātāju skaitu.
No aprīļa līdzās Francijai, Šauļos Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju uzsākusi arī Rumānija ar saviem F-16 iznīcinātājiem, savukārt atbalstu no Ēmari aviācijas bāzes Igaunijā sniedz arī Portugāle ar saviem F-16.
