Glābēji: Cilvēkiem trūkst zināšanu par rīcību civilo katastrofu gadījumā
Plānošanas līmenī civilās aizsardzības sistēma Latvijā strādā labi, taču trūkst praktisku mācību, lai reāli zinātu, kā krīzes situācijās rīkoties, cita starpā secināts pēc atbildīgo dienestu un universitāšu pārstāvju diskusijas. Mācībspēki uzskata, ka mācīt iedzīvotājus krīzes situācijām varētu jau skolās, bet resursu tā nodrošināšanai nevienam nav, vēsta TV3 Ziņas.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas uzdevums ir definēt – kam un kas jādara visdažādākā veida krīzes situācijās – militāru konfliktu gadījumos, dabas katastrofās, pandēmijas un tamlīdzīgi. Lai saprastu, kas šajā jomā uzlabojams, uz diskusiju šodien pulcējās atbildīgo dienestu pārstāvji un mācībspēki.
Uz papīra civilā aizsardzība izskatoties labi – plānošana un risku izvērtēšana ir nodrošināta. Bet, ko reāli darīt krīzes gadījumos, zina reti kurš. Glābšanas dienesti savstarpēji cenšas trenēties regulāri, taču apmācību vienalga vajadzētu vairāk. Dažādu iestāžu ierindas darbinieki krīzes plānus realitātē īstenot lielākoties vispār neesot gatavi.
"Viens ir, ka ir sistēma izbūvēta, bet, ja mēs nevienu reizi to nepārbaudām mācībās, tad mūsu gatavība ir nulle."
Pieklibo arī prevencija, taču tas novērojams visur pasaulē, ne tikai Latvijā. Pētījumi liecina, ka preventīvos pasākumos valstis iegulda vien 5% civilajai aizsardzībai paredzētās naudas – viss pārējais jau aiziet seku likvidēšanai. Piemēram, kopš Carnikavā izbūvēts aizsargdambis, šīs teritorijas vairs nav applūdušas un glābēju iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.
Bez mācībām vajadzīgas arī materiālās rezerves katastrofu apkarošanai.
"Spilgts piemērs, kā pandēmijas sākumā nebija nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, un, ja mēs tos nevarētu iegūt un iegādāties, mēs nevarētu pārvarēt šo krīzi."
Mācībspēki uzskata, ka mācīt, kā rīkoties krīžu un katastrofu gadījumos varētu jau skolās. Šobrīd visās augstskolās ir obligāts civilās aizsardzības kurss, taču tas ir teorētisks. Vajadzētu arī praktiskas mācības, taču nav neviena, kas tās nodrošinātu. Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tādas kapacitātes nav, turklāt, arī kursa saturs tam neesot paredzēts.
"Šajā kursā, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir iekļauts, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā, bet ne tik ļoti, tur tad jārunā par kursa papildināšanu ar kaut kādām praktiskam iemaņām."
Augstskolas gatavas dot arī praktisku ieguldījumu – nemitīgi top tehnoloģijas, kas varētu palīdzēt krīzēs gan glābējiem, gan mediķiem.
"Teiksim, situācijās, kas ir bīstamas, vai tās ir pussagruvušas ēkas, kur ir bīstami cilvēkus sūtīt un glābējus, lai pārbaudītu, vai tur ir kāds jāglābj, arī tās ir robotizētas sistēmas, roboti, kas pa ēkām var kāpt pa gruvešiem."
Līdzīga tipa diskusijas par civilo aizsardzību universitāšu pārstāvji rīkos arī ar pašvaldībām. Ieteikumus situācijas uzlabošanai plānots iesniegt valdībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
