Hibrīdkarš: NEPLP atzīst nepilnības viesnīcās pieejamo TV programmu kontrolē

Nu jau ierasts, ka dzīvojam informatīvā kara apstākļos. Un, lai arī ārēji tas ir šķietami neredzams, cīņa par cilvēku prātiem notiek nepārtraukti. Kamēr mediju uzraugs vairāk vai mazāk parūpējies, lai mājās Kremļa propagandu neredzam, tad viesnīcas atrodas tādā kā "pelēkajā zonā" – tur var redzēt visdažādākos kanālus.

TV3 Ziņas saņēma informāciju, ka viesnīcā "Monika" Rīgas centrā, kādam apmeklētājam par lielu pārsteigumu, ieslēdzot numuriņā televizoru, parādījies Latvijā nu jau gandrīz gadu aizliegtais kanāls "RTR Planeta". Kad lūdzam mūs ielaist kādā no numuriņiem, lai varam pārliecināties paši, administrators nozūd un pēc brīža lūdz uzgaidīt. Menedžeris iznākšot. Tomēr neviens nesteidzas. Gaidīt mums liek vairāk nekā pusstundu. Vēl pēc desmit minūtēm dabūjam menedžera Ruslana Jamčinska telefona numuru, bet arī tad atsaucības nav.

Kopumā tikai 40 minūtes vēlāk pretī izsūta cilvēku, kurš par televīzijas pakalpojuma nodrošinātāju viesnīcā neko pastāstīt nevar, tik vien kā aizvest mūs līdz numuriņam: "(TV3: Tas ir ārpakalpojums, bet kas tieši to nodrošina?) Esmu pārdošanas menedžere, nevarēšu jums atbildēt. Ruslans kā ģenerālmenedžeris varēs to atbildēt."

Kad beidzot TV3 Ziņas tiek numuriņā, "RTR" kanāla programmu sarakstā vairs nav. Tehniski laika bijis pietiekami, lai to izņemtu. Bet uzmanību piesaista tāds "TVRUS", ko Latvijā atļauto programmu sarakstā neatrodam. Tā mājaslapā arī pieejama instrukcija, kā ar pults palīdzību izvēlēties vajadzīgo satelītu, lai saņemtu piekļuvi visiem kanāliem, arī "RTR".

Kad beidzot menedžeris atsaucas, jau esam uz ielas: "(TV3: Jūs sūdzības neesat saņēmuši un ar pakalpojuma sniedzēju esat apmierināti, nav bijušas problēmas tieši kanālu izrādīšanas kontekstā?) Protams, mēs uzreiz reaģētu uz sūdzībām. Mēs zinājām, ka ["RTR"] ir aizliegts un tam nevajadzētu būt."

Divas dienas vēlāk viņš atsūta pakalpojuma nodrošinātāja vārdu – tas ir Lietuvā reģistrētais "Hotel Technology Solutions". Mediju uzraugam problēma nav jaunums.

"No Padomes viedokļa televīzijas programmu izplatīšana viesnīcās ir nedaudz komplicēts jautājums," teic Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska.

Kopš tirgū ienākušas efektīvākas televīzijas skatīšanās iespējas, satelīts kļūst aizvien retāk sastopama prakse, tomēr principi saglabājas – ļauts izplatīt bezmaksas programmas un tās, kas Latvijā ir atļautas. "Rezumējot, pat tad, ja izplata ar satelītu, jāievēro esošie likumdošanas nosacījumi. Droši vien tūristiem būtu jocīgi prasīt, lai viņi ir informēti par aizliegtajām programmām, bet, ja Latvijas pārstāvis seko notikumiem un ierauga šādu situāciju viesnīcā, aicinu vērsties Padomē vai policijā. (TV3: Kāpēc policijā?) Jo kabeļoperatoriem drīkstam pieprasīt uzrādīt licences, savukārt viesnīcu gadījumā mums nav tiesību iet uz viesnīcu un prasīt, kas tas tāds ir, jo viesnīcas nav mūsu uzraudzības objekts."

Policija gan neatklāj, vai un cik reidos uz viesnīcām devusies, arī to ne, vai kaut kur fiksēti pārkāpumi.

Latvijā atļauto programmu saraksts – to ir vairāk nekā 300 – brīvi pieejams ikvienam NEPLP mājas lapā. Aizliegti šobrīd ir pie 40 kanāliem. Tie atsevišķi nav izdalīti – vienkārši no saraksta izslēgti. Tā, piemēram, piesaukto "RTR" šeit neatrast. Tomēr februāra sākumā liegums šim kanālam būs "iztecējis". Ko darīt tālāk, ņemot vērā Krievijas kara retoriku un pie Ukrainas notiekošo, mediju eksperte tik un tā uzskata, ka jādod programmai iespēja.

"Beidzoties aizliegumam, vajadzētu programmu monitorēt un korekti reaģēt. Pirms pietiekamas informācijas savākšanas aizliegt nevajadzētu," viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne.

Cita lieta – Baltkrievijas kanāli, kuri Latvijā mazāk populāri un, varētu domāt, mazāk ietekmīgi, tomēr tur translētais saturs šobrīd neko neatpaliek no Kremļa propagandas. "Es pilnīgi piekrītu, jā, ka Baltkrievijas kanāli šobrīd palikuši ārpus loka saistībā ar uzskatiem, kas pausti par valstiskumu, minoritātēm, tie visi ir sensitīvi jautājumi un minēti likumā," piebilst Rožukalne.

Taču mediju uzrauga monitorings atduras pret ierobežotajiem resursiem. Tehnoloģija izķer vien atslēgvārdus, pārējo manuāli tāpat skatās un pārbauda cilvēks. Tas iet lēni, tāpēc eksperte iesaka iesaistīt sabiedrību.

"Latvijā ir nobīdījusies proporcija starp institūciju atbildību un auditorijas aktīvu iesaisti. Ne tikai gaidīt, kad kāds atrisinās problēmas, bet katram aizstāvēt tiesības lietot likumīgu un kvalitatīvu saturu," vērš uzmanību Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore. Tāpēc Rožukalne iesaka mediju uzraugam radīt vienkāršu, ērtu sistēmu, kur katram skatītājam iespēja ziņot par konkrētu nelikumīgu vai kaitīgu saturu kādā programmā.