Hibrīdkarš: valdība pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā
Joprojām saspringtos apstākļos jāstrādā mūsu robežsargiem. Baltkrievijas režīms turpina izmantot cilvēkus kā ieroci un ved tos uz mūsu robežu, tāpēc valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju. Pastāv bažas, ka tieši mēs varētu kļūt par galveno hibrīdkara mērķi.
Baltkrievijas hibrīdkarš, cenšoties pārplūdināt savas Eiropas Savienības kaimiņvalstis ar migrantu straumēm, joprojām turpinās. Šomēnes vairāk nekā 300 reižu atturēti cilvēku no nelikumīgas Latvijas robežas šķērsošanas, decembrī aptuveni 1000, savukārt pērn kopumā bijuši vairāk nekā 5000 gadījumu.
Ņemot vērā aizvien pastāvošo risku saistībā ar nelegālo migrāciju, valdība otrdien lēma līdz 10. maijam pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī.
Savas bažas par šo situāciju joprojām ir organizācijai "Gribu palīdzēt bēgļiem". Tā aicina vairāk uzmanības pievērst cilvēktiesību jautājumiem, jo sevišķi patlaban, ziemā.
"Cilvēki tiek atgrūsti no Latvijas robežas. Arī Baltkrievijas robežsargi viņus atgrūž. Viņi faktiski tiek iesprostoti šajā pierobežas zonā. Mēs sagaidītu, ka būtu kāds risinājums, kas būtu gan ilgtspējīgāks, gan vairāk cilvēcīgs attiecībā uz robežšķērsošanu," stāsta organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Agnese Lāce.
Iekšlietu ministrijā atzīmē, ka robežsargi ņem vērā arī cilvēcisko aspektu un individuālas situācijas šajā hibrīdkarā. Piemēram, svētdien Latvijā ielaista un nogādāta patversmē deviņu cilvēku ģimene ar bērniem.
"Bet kopumā mums ir pamats skaidram apgalvojumam, ka tās ir provokācijas. Cilvēki tiek vesti uz mūsu robežu, nakts otrajā pusē uz Lietuvas robežu. To viņi nedara paši, tie nav nekādi, kuri bēg no kaut kādiem saviem režīmiem," norāda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Svarīgs apstāklis hibrīdkarā ir tas, ka Polija pabeigusi būvēt žogu uz Baltkrievijas robežas, savukārt Lietuvā pastāvīgās infrastruktūras izbūve tuvojas beigām. Pastāv risks, ka Baltkrievija Latvijas nespēju šajā jomā varētu izmantot un migrantus sūtīt pamatā uz mūsu robežu.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas kavēšanos saista gan ar būvnieku neizdarībām, gan ierēdņu uzmanīgumu bažās neizdarīt ko par daudz vai strauju: "Mums ir mūsu sistēmā, atsevišķos gadījumos prokuratūrā un, iespējams, arī tiesā, ļoti entuziastiski pārstāvji, kuri velk ar pirkstu līdzi kaut kādu noteikumu burtam, varbūt nepadomājot par likumdevēja un tā noteikumu garu."
Patlaban jau esot atrasti vairāki risinājumi procesa paātrināšanai, tostarp ciešāk sadarbojoties ar pierobežas pašvaldībām, un darbs pie tās turpināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
