Iezīmējas lielā sausuma posts: graudi izdeg, savukārt lopiem nav, ko ēst

Problēmas ir gandrīz visās nozarēs – zāle ir tik izkaltusi, ka lopiem nav, ko ēst, iesētie graudi – izdeg, bet dzeramā ūdens akas gluži vienkārši izžūst.

Netici visam, ko redzi – tā varētu teikt par šā gada labības laukiem, jo no malas tie izskatās zaļi un skaisti, bet patiesībā – sausuma dēļ graudi nīkuļo, un raža būs krietni mazāka nekā cerēts.

Zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga norāda: "Ja mēs pašķiram un neskatāmies vairs virspusē, tad ir redzams tas sausuma nodarītais posts – vairākas vārpas ir atkritušas jau pasen, un no cera ir viena līdz divas vārpas. Tātad, ja bija jābūt ap piecām līdz sešām vārpām, šobrīd ir no divām līdz trim. Nevar teikt, ka ir 100% zudums, šobrīd ir ap 60% zudumu no vidējās ražas."

Līdzīga situācija arī ar vasarājiem – sezonas sākumā tie izdīga un auga labi. Šobrīd tiem vajadzētu būt jau koši zaļiem, kā arī krietni lielākiem, taču sausuma dēļ tie gluži vienkārši uz lauka izkalst.

"Izmērs varbūt nebūtu tik būtisks, bet galvenais, ka viņos notiek dzīvības procesi, bet šobrīd tie nenotiek, viņi ir dzelteni," saka Alpa-Eizenberga.

Teju katastrofāla situācija arī lopkopjiem – nav sazaļojušas pļavas, tādēļ lopiem ganībās jau tagad trūkst, ko ēst. Tas nozīmē, ka nav iespējams savākt gana daudz zaļbarības un siena arī ziemai.

Lopkopis Gatis Birznieks saka: "Govīm tur būs tikai pagaršot uz ziemu, nekas nebūs."

Vaicāts, cik ruļļu bijis pērn un cik būs šogad, lopkopis atbild: "Pagājušo gadu bija 250, šogad, nesmejies par mani, bet nebūs vispār. Visi lauki, kur man ir jāpļauj, tur seši hektāri – tu ej kā pa čaukstošu lauku, tur pat nav ko mēģināt, ko domāt par pļaušanu."

Saimnieks saka – izdevīgāk būtu lauku nopļaut ar zāles pļāvēju, nekā darbināt lielo traktoru, jo tur, kur agrāk ieguva ap 50 ruļļu siena, tagad – labi, ja divus līdz trīs. Ja neuznāks lietus, prognozes skarbas – govis var nākties likvidēt, jo citādāk tās tāpat nomirs badā.

"Tad ir jādomā ziemā, kā pabarot savus divus bērnus, sevi, jo gotiņas būs jāved prom ziemā, nedabūs to barību. Tādu sausumu es neesmu pieredzējis savā mūžā, saimniekoju no 27 gadiem ar tēva palīdzību, bet šādu brīnumu es neesmu redzējis," saka Birznieks.

Tikpat neapskaužama situācija sausuma dēļ izveidojusies arī daudzās viensētās – cilvēkiem gluži vienkārši izžūst dzeramā ūdens akas.

Zemnieks Pēteris Tomsons TV3 Ziņām norādīja: "Aka tukša – nav nekam, ne dārzam, ne pašam, ne dzeramā… nekā nav. Tad ņem no brāļa dziļurbuma, vedam, gāžam klāt."

Vaicāts, kurā brīdī šogad sāka pamanīt ūdens trūkumu, viņš atbild: "Nepamanīju nemaz, pamanīju tad, kad iegāju dušā un nav ūdens."

Laikapstākļu maiņa nav gaidāma, ilgstošas lietavas sinoptiķi neprognozē. Vien nedēļas nogalē šur tur Latvijā varētu būt pērkona negaiss, kas var atnest arī lietu. Taču lielus uzlabojumus, sevišķi graudkopjiem, tas vairs nedos.