"Ir jāsaprot, ka drošība maksā." Policijas šefs Ruks ieskicē prioritātes nākamajiem pieciem gadiem

Plašākai sabiedrībai nezināmo Armandu Ruku Valsts policijas priekšnieka amatam 2020. gadā izraudzījās toreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens no nu jau pajukušās partijas "KPV LV". Ruks līdz tam bija ieņēmis dažādus vadošus amatus Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē.

Otrdien likumsargu priekšnieks ieradies valdības namā, kur paredzēta viņa apstiprināšana augstajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu. Atskatoties uz aizvadītajiem pieciem gadiem, Ruks atzīst, ka viegli nav bijis. Strukturālas reformas dienestā, pandēmijas laika ierobežojumu kontrole, Krievijas iebrukums Ukrainā, naida noziegumi, kara zvērību attaisnošana, Latvijai nelojālo subjektu izdarības, ālēšanās maijā pie nu jau nogāztā okupekļa Pārdaugavā. Policijas darbs nereti arī sabiedrības kritikas krustugunīs.

"Ja mēs par konkrētām lietām runājam, ļoti, ļoti emocionāli smagi bija Jēkabpils gadījums, šī slepkavība bērnu klātbūtnē. Skaidrs, ka tajā brīdī saproti, vienkārši pēc tam šķetinot, kāpēc tas tā ir noticis. Tu redzi, ka bijusi virkne kaut kur kaut kādas nepilnības," atzina Ruks.

Institūcijas priekšnieks pārliecināts, ka iestādes prestižu izdevies celt un pēdējās aptaujas sabiedrības uzticībā rādot labus rezultātus policijai. Valdības sēdē bez jautājumiem gan neiztika.

"Naida runas un agresijas internetā novēršana un izmeklēšana un arī, kas jau ir ticis paveikts un kas vēl darāmo darbu sarakstā, lai neatkārtotos tādas situācijas kā Jēkabpils gadījums," norādīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Policijas priekšnieks apliecināja, ka pēc traģiskā nozieguma institūcijas tika pamatīgi sapurinātas un laboti likumi. Iecerētas arī izmaiņas, lai jaudīgāk vērstos pret varmācību digitālajā vidē.

Sākotnēji pat parādījās ziņas, ka "Progresīvie" lūdz atlikt Ruka apstiprināšanu amatā par nedēļu, lai viņu papildus iztaujātu, bet pēc tam nolemts necelt lieku ažiotāžu. Plašāk aprunāties vēlāk, bet atbalstīt uzreiz, kas arī notika.

Pēc apstiprināšanas Policijas priekšnieks pauda, ka viena no lielākajām problēmām dienestā šobrīd ir cilvēku trūkums. Aptuveni 1300 vakanču – nav aizpildīti pat 25% amata vietu. Policistu trūkst gan Rīgā, gan reģionos, gan izmeklētāji, gan analītiķi, gan operatīvie darbinieki, gan reaģēšanas spēki. Tomēr labs signāls esot atalgojuma palielināšana par vidēji 10% iekšlietu jomā no šā gada.

"Es jau redzu ļoti pozitīvas sekas – atjaunojas dienestā, pagarina dienestu. Attiecīgi mēs domājām, ka mēs no tās bedres vairāk vai mazāk laukā tiksim. Ar laiku, bet ir jāsaprot, ka drošība maksā," pauda Ruks.

Gatavojot šā gada budžetu, iekšlietas bija viena no prioritātēm. Šobrīd politiskais uzsvars uz aizsardzību un demogrāfiju.

"Jā, tas ir… Nu skatīsimies, darīsim visu, un ceru, ka šajā kopējā vēstījumā par drošību un aizsardzību iekšējā drošība nepazudīs no dienaskārtības. [TV3: Tas jau jūsu kā politiķa darbs spēt pārliecināt kolēģus.] Es to darīšu, protams. Tas, kas manuprāt, nebija prāta darbs uztaisīt tādu lielu pārrāvumu attiecīgi salīdzinājumā ar aizsardzības sektoru un iekšlietu sektoru," sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Ministrs tuvākajā laikā plāno ar policijas priekšnieku apspriest aktuālos cilvēkresursu jautājumus dienestā.