IT nozari maina pret skolotāja profesiju. "Mācītspēka" kursā arī 58 gadu vecais Imants
Šodien pirmo reizi klātienē satikās jaunais izglītības programmas "Mācītspēks" kurss. Šajā reizē tie ir 102 dažādu jomu profesionāļi ar jau iegūtu augstāko izglītību, kuri lēmuši savas iepriekšējās profesionālās darba gaitas likt pie malas, lai jau septembrī, paralēli mācoties arī pašiem, sāktu strādāt skolā.
Ceļu uz pedagogu profesiju sāk 102 topošie "Mācītspēks" skolotāji. Teju puse no tiem izvēlējušies kļūt par kādu no tik ļoti nepieciešamajiem STEM mācību priekšmetu pedagogiem.
Šie topošie pedagogi, lai nokļūtu līdz šim brīdim, proti, sāktu izglītības programmas "Mācītspēks" klātienes mācības, izturējuši sīvu vairāku kārtu atlasi.
Visi viņi jau ir pieredzes bagāti, absolvējuši augstskolu, garāku vai īsāku periodu strādājuši kādā profesijā, taču tagad sapratuši, ka sevi tomēr redz skolā, mācot bērnus.
"Es esmu bērnu grāmatu autore, rakstniece, rakstu scenārijus. Laikam tā profesijas attīstība mani noveda pie tā, ka es sapratu, ka ar bērniem strādāju tik daudz, ka vēlos sniegt viņiem kaut ko vairāk no sevis, un es to saredzu pedagoģijā. Laikam tā mana sajūta ir, ko es varētu viņus sniegt – viņus iemīlināt latviešu valodā un literatūrā. Nevis nokaut to vēlmi, bet parādīt, cik daudz ir foršu grāmatu, foršu stāstu, tā valoda ir interesanta, ja paskatās no pareizā redzes punkta."
Piemēram, Margarita Ļebedeva ir reemigrante no Kanādas. 12 gadus nodzīvojusi Kanādā, patlaban meklē sevi Latvijā, mājās. "Strādāju privātā biznesā visu savu mūžu, pabeidzu šeit Latvijas Universitāti. Mans filologa diploms ilgu laiku nogulēja plauktā, bet tagad man ir iespēja to izmantot un pastrādāt par skolotāju," viņa atzīst.
Pirms mācīt bērnus topošajiem pedagogiem pašiem atkal jāsēžas skolas solos, lai turpmāko nedēļu apgūtu pedagoģijas pamatus. Tālāk sekos arī citas mācības, lai jau septembrī viņi varētu stāties klases priekšā, paralēli gan vienu dienu veltot arī pedagoģijas studijām.
Šāda pieeja kļūšanai par skolotāju vien divu gadu laikā piesaista daudzus – piektajā "Mācītspēks" iesaukumā mācības uzsācis līdz šim lielākais kursantu skaits – 102 cilvēki.
"Tas liecina tikai par to, ka tā interese aizvien ir. Dažkārt ir bijušas bažas, ka nu paies gadi, visi noskries un vairs nebūs, bet šis gads atkal liecina, ka interese ir, 102 uzsāks. Pieteikumu bija 333. Un vēl no statistikas runājot – 49% ir tie, kas ir STEM jomu pārstāvošie mācību priekšmeti. Kas arī ir tā viena liela sāpe mūsu skolās, šie STEM skolotāji."
Kopumā par matemātikas, fizikas, dabaszinību vai tehnoloģiju skolotāju izvēlējušies kļūt 50 kursanti. To vidū arī 58 gadus vecais Imants, kurš redzot, cik grūti skolām iet, nolēmis darbu IT nozarē nomainīt pret skolotāja arodu.
"Nezinu, varbūt tas ir mans naivums, bet man meitas jaunākās, tikko viena pabeidz septīto, otra astoto klasi. Es skatos, kā iet viņām. Un agrāk tā kritiski piegāju, ka ir taču labāki cilvēki par mani, kas var būt labāki skolotāji. Bet, skatoties, kā skolās iet, arī viņām pat labā skolā, tad es sapratu, ka varbūt vajag. Nu kā mums tagad – 60 ir jaunie 30, vai ne?"
Izglītības ministre tikmēr šodien pauda – tas ir pozitīvi, ka topošo pedagogu vidū tik populāri ir tieši STEM mācību priekšmeti. Vienlaikus izglītības ministre Anda Čakša pieļauj, ka nākamajos programmas iesaukumos varētu nākties koncentrēties uz latviešu valodas skolotāju sagatavošanu, jo šo pedagogu trūkums pamazām kļūst par lielāko izaicinājumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
