Izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu: VDD komentē Latvijas pilsoņu aizturēšanu aizdomās par spiegošanu Krievijas uzdevumā

Kā ierasts, arī šoreiz informācijā par aizturētajiem Valsts drošības dienests ir skops. Zināms gan, ka tie ir četri Latvijas pilsoņi, pret kuriem 1. augustā uzsākts kriminālprocess aizdomās, ka tie Latvijā darbojušies Krievijas drošības dienesta uzdevumā. Notikušas arī kratīšanas 14 ar šīm personām saistītos objektos Rīgā un citviet Latvijā.

"Padziļinātai izpētei izņemts liels apjoms datu nesēju un dokumentu. Ar aizturētajiem saistītajos objektos Valsts drošības dienests uzgājis ierīces, kas, iespējams, ir stratēģiskas nozīmes preces un varētu būt izmantojamas prettiesiskām operatīvām darbībām," ziņo Valsts drošības dienests.

Kādā uzdevumā aizturētie darbojušies un kādas ir to identitātes, drošības dienests šobrīd neatklāj. Ziņu aģentūra LETA ziņo, ka divi no apcietinātajiem esot Raitis Dolgovs un Igors Bobirs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dolgovs 2000. gadu sākumā strādājis Valsts policijā. Iekšlietu ministrs gan šodien šādu informāciju neapstiprināja.

"Nav man tāda informācija, nevaru apstiprināt. Es esmu runājis šodien ar Drošības dienestu, bet viņi neapstiprina pagaidām šādu informāciju," saka iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Tai pat laikā Kučinskis norāda – spiegu aizturēšana esot likumsakarīga. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pieauguši draudi, ka Latvijā dzīvojošos, kaimiņvalsts dienesti varētu vervēt, lai tie veic izlūkošanu, spiegošanu vai kādas citas pret Latvijas drošību vērstas darbības.

"Tas viss jau kaut kādā ziņā ir pieaudzis, kopš visas šīs attiecības ir izmainījušās un Ukrainā sācies karš. Tāpēc kaut kādā ziņā tas pat ir loģiski un sagaidāmi. Arī pēdējās nedēļās vairāki gadījumi, kur cilvēki ir aizturēti, un es domāju, ka tiks virzīti uz tiesu," teic Kučinskis.

Kučinskis min pagājušajā nedēļā aizturēto taksistu, kurš "Telegram" kanālā noziedzīgajai organizācijai "Baltijas antifašisti" nodevis informācija par dažādiem stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijā, kā arī nodeva informāciju par personām un uzņēmumiem Latvijā, kas atbalsta Ukrainu un iestājas pret Krievijas agresiju.

"Es domāju, ka mums ir jāapzinās, ka šie Krievijas ietekmes aģenti un spiegi Latvijā vienmēr ir bijuši. Šobrīd mēs publiski redzam, ka izdodas arvien vairāk šo cilvēku atklāt. Un tas ir virziens, kurā mums ir jādodas tālāk. Šeit nebūs kaut kāda mazā Krievija. Krievijas ietekme no Latvijas ir jāizskauž," norāda Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA).

Pirms jaunā mācību gada sākuma Valsts drošības dienests pastiprinātu uzmanību pievērsis arī topošajiem studentiem, kuri par Krievijas budžeta līdzekļiem studē agresorvalsts augstskolās. Dienesta ieskatā, šiem Latvijas valstspiederīgiem ir augsti savervēšanas riski.