Izseko, biedē un notver. Kā darbojas "dronu mednieks"?

"Tas ir pamats visā, ko mēs darām," stāstāmo iesāk Purvēns.

Dronu detekcijas un pretdarbības iekārtas monitorē gaisa telpu un spēj identificēt jebkāda veida objektus, tostarp ideālos apstākļos to, kur drons lido, kur atrodas tā pilots, kādā frekvencē un augstumā tas lido. Proti, ir redzama pilnīgi visa informācija par konkrēto lidaparātu, kas ļauj novērtēt iespējamos riskus, piemēram, dažādiem kritiskās infrastruktūras objektiem.

Ja draudi tiek konstatēti, ar "RAW" iekārtu iespējams arī veikt pretdarbības pasākumus. Tos var veikt gan paši objekta apsekotāji, gan arī uzņēmuma pārstāvji piedāvā šādu pakalpojumu.

"Mums ir arī pārbūvēta automašīna, kas ir kā vadības komandu centrs. Tā kā mēs varam būt jebkurā pasākumā, jebkurā laikā, un mēs to varam darīt attālināti," skaidro Purvēns.

Viņš gan uzsver, ka pretiedarboties gan kurš katrs nedrīkst – to Latvijā regulē jurisdikcija. Attiecīgi ļoti būtiski ir tas, kāds uzņēmums, objekts vēlas savā īpašumā iegūt šāda veida dronu detekcijas un pretdarbības iekārtu.

Purvēns skaidro, ka arī pretdarbības rīki ir dažādi. Viņš portālam "tv3.lv" izrāda uzņēmuma "Fortem Technologies" izstrādāto "DroneHunter F700" jeb dronu mednieku.

Ar to var identificēt redzeslokā nonākušo lidojošo objektu. Dronu medniekam ir aktīvs radars, kas stāv uz zemes un redz, kad kāds objekts lido tā virzienā, teic Purvēns.

Tiklīdz tiek saņemts signāls par kritisku situāciju pie kritiskās infrastruktūras objekta, dronu mednieks automātiski paceļas gaisā un sāk medīt lidojošo objektu. "Principā cilvēku iesaiste nenotiek vispār, un ar to šī sistēma ir unikāla – viss notiek pilnīgi automātiski," piebilst Purvēns.

Dronu medniekam ir piestiprināts radars, ar kuru tas spēj atpazīt meklēto lidojošo objektu. Tiklīdz tas tiek atpazīts, tas to pārtver un vispirms uzsāk biedēšanu. Ja ar biedēšanas paņēmieniem neizdodas mainīt tā ieņemto ceļu, šajā gadījumā cilvēks, kurš attālināti uz situāciju noraugās, var pieņemt lēmumu lidojošo objektu noķert.

Pieņemot šādu lēmumu, dronu mednieks izšauj tīklu, tādā veidā noķer objektu, savāc un ievāc kā lietišķo pierādījumu.

Purvēns gan norāda, ka, iegādājoties šādu detekcijas sistēmu, svarīgi saprast, kāda veida lidojošos objektus ir vajadzība noteikt. Diemžēl viena ierīce nederēs visiem gadījumiem.

"Mēs varam uztaisīt arī tādu iekārtu, kas vispār neraida nekādu signālu. Tas nozīmē, ja izmantosim radiofrekvenču sensoru, kas skenē gaisa telpu, tā sistēma [pret šādu iekārtu] ir bezjēdzīga. Tāpēc ir citas aktīvās sistēmas, piemēram, radaru sistēma vai vizuālās identifikācijas," skaidro "RAW" dibinātājs.

Viņš stāsta, ka dronu nozare šobrīd ir tāda, kurā nav viena ideālā risinājuma. Līdz ar to nevar iedomāties, ka "var nolikt vienu kastīti uz jumta un visu redzēsim, viss būs drošībā, viss notiks. Tā diemžēl nav."

"Tāpēc ir ļoti interesanti darboties [šajā nozarē], tādēļ, ka tā nemitīgi iet uz priekšu. Katru dienu mums ir kādi jauni izaicinājumi. Mums jāmāk ar tiem darboties, pilnveidoties un visu laiku iet uz priekšu," teic Purvēns.

Labs piemērs tam, kā dronu tehnoloģijas ļoti strauji mainās, ir karš Ukrainā. "RAW" ražo dronus arī ukraiņu vajadzībām, un pēdējo dažu gadu laikā ir parādījušās tādas vajadzības, kuras iepriekš nešķita būtiskas.

Piemēram, ja krietnu laiku komunikācijai kara laukā tika izmantotas dažādas radiofrekvences, tad šobrīd aktuāls kļuvis jautājums – kā atvairīt dronu, kas aprīkots ar optiskās šķiedras kabeli. Ar iekārtu, kuras darbība balstās uz radiofrekvencēm, tas nav iespējams. "Tas būtu tāpat kā slāpēt koka sprunguli," saka Purvēns.

"RAW" savā ražošanā īpaši domā par dronu un to iekārtu iespējamo pielietojumu, proti, uzņēmums palīdz risināt konkrētas problēmas. Piemēram, ar kādu lidaparātu apsekot degošu teritoriju vai kā efektīvāk apsargāt konkrētu teritoriju.

"Mēs mēģinām tam visam atrast lietderīgu pielietojumu, jo nopirkt dronu, pacelt gaisā, nofotografēt un nofilmēt – to var jebkurš pusaudzis. Bet mēs mēģinām gan maksimāli automatizēt, gan radīt tam visam pievienoto vērtību," stāsta Purvēns.

Jau ziņots, ka 20. martā Rīgā norisinājās trešā Baltijas drošības konference. Tā vienuviet pulcēja nozares profesionāļus un uzņēmējus no visas pasaules, lai diskutētu par aktuālajiem izaicinājumiem un demonstrētu jaunākos tehnoloģiskos risinājumus. Ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti, šā gada konferences tēma bija veltīta darbības nepārtrauktības saglabāšanai izaicinājumu gadsimtā.