Jau janvārī notiks pirmā izloze par iesaukšanu aizsardzības dienestā

Trūkstot brīvprātīgajiem, kuri piesakās Valsts aizsardzības dienestam, jau janvārī pirmo reizi rīkos izlozi, kurā jauniešus atlasīs pēc nejaušības principa.

Trešajā Valsts aizsardzības dienesta iesaukumā, kam jāsākas nākamvasar, dienēt būtu jāsāk 480 jauniešu. Šobrīd gan brīvprātīgi dienestam pieteikušies teju uz pusi mazāk interesentu – vien nedaudz virs 250. Un tas nozīmē, ka atlikušos jauniesaucamos pirmo reizi atlasīs pēc nejaušības principa – jau janvārī organizējot izlozi.

Rekrutēšanai tiks pakļauti jauni vīrieši, kuri janvārī būs sasnieguši 18 vai 19 gadu vecumu. Šobrīd aizsardzības ministrija veido datubāzi, kurā no atlases izņem tos, uz kuriem iesaukšanas neattieksies – šis saraksts ir garš, bet galvenokārt tie ir visi, kuri turpina mācības vidējās vai profesionālas izglītības iestādēs, ir ar sodāmību vai būtiskiem veselības traucējumiem.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro, ka kopums, no kura tiks veikta atlase, būs 18 un 19 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās.

"Atlase notiek pēc novadu principa, pēc deklarētām dzīvesvietām.[..] Protams, tie novadi, kas ir lielāki, tie būs daudzskaitlīgāki, un tie, kas ir mazāki, tur būs mazāki skaitļi," skaidro Garisons.

Tas nozīmē, ka iesaukšanai ir pakļauti arī tie 18 un 19 gadīgie, kuri dzīvo ārzemēs, bet aizvien deklarējušies Latvijā. Visiem, kuri saņems pavēsti par iesaukšanu un ierašanos uz veselības pārbaudi, atbilde būs jāsniedz piecu darba dienu laikā.

Ja jaunietis saņem vēstuli un neierodas, ignorē to, tad, kā jau likums to nosaka, šī informācija tiek nodota militārajai policijai un tā atbilstoši procedūrām rīkojas.

Likums par izvairīšanos no dienesta paredz kriminālatbildību.

Ministrijā paredz, ka kopumā pavēstes varētu saņemt 350-400 jauniešu, jo tās izsūtīs ar rezervi, jau paredzot, ka aptuveni trešdaļai nebūs dienestam atbilstoša veselība. Jauniešu slikto veselības stāvokli par potenciāli lielāko risku veiksmīgai dienesta norisei, šodien uzsvēra arī Saeimas deputāti, kuri sprieda par tā nākotnes izaicinājumiem.

"Tas ir tas, kāpēc no tik liela skaita brīvprātīgo, kas pieteikušies, kas bija sākumā, diemžēl nevarējām iesaukt, un tas ir tas lielākais izaicinājums. Un, ja mēs to vēl korelējam ar to demogrāfisko situāciju valstī, tad tas ir galvenais, pie kā mums būs jāstrādā," skaidro Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts").

Vienlaikus, pēc deputātu domām, nav jāsatraucas, ka esam nonākuši līdz iesaucamo izlozei – jau esot bijis paredzams, ka ātrāk vai vēlāk šāda sistēma būs jāievieš.

"Varbūt arī, kad sāksies obligātais iesaukums, jaunieši sapratīs, cik lielas ir brīvprātīgo priekšrocības, salīdzinot ar tiem, kuri paši atnāk uz dienestu, varbūt tad būs vēl viena jauna vilkme," skaidro Saeimas deputāte Ināra Mūrniece ("Nacionāla apvienība").

Jāatgādina, ka, dienestam piesakoties brīvprātīgi, pēc kursa pabeigšanas plānots nodrošināt valsts apmaksātas studijas, un ikmēneša atalgojums ir 600 eiro mēnesī. Saņemot pavēsti par iesaukumu – studijas apmaksātas netiks, un ikmēneša atalgojums ir vien 300 eiro apmērā.