Jaunatklātā LU Zinātņu māja ir viens no modernākajiem zinātnes centriem visā Eiropā

Septiņus stāvus augstajā celtnē turpmāk strādās seši zinātniskie institūti un divas fakultātes. Tajā būs 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. LU rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka šī diena ir vēsturiska Latvijas zinātnē un turpmākajā tās attīstībā: "Šī ir ēka ne tikai Latvijas Universitātei, tā ir ēka Latvijas zinātnei, Latvijas augstākās izglītības attīstībai."

38 miljonus eiro vērtajā celtnē uzstādītas modernākās un jaunākās tehnoloģijas, ko savos pētījumos ikdienā varēs izmantot topošie medicīnas, ķīmijas, astronomijas, ģeodēzijas un citu eksakto zinātņu studenti un pētnieki.

"Sākot ar pagrabstāvu, kur vēl šobrīd ievācas lāzercentrs un daudzas fizikas laboratorijas, kur ir īpaši stabilas grīdas un īpaši stabili visi darba apstākļi, ka pat nekāds preču vilciens ar kantainiem riteņiem, kas te iet garām, neradīs nanometru lielus satricinājumus, un lāzera stars būs taisns un ciets kā studenta lieta," sacīja Muižnieks.

LU profesors Andrejs Ērglis uzskata, ka Zinātnes māja ir atslēga uz Latvijas sasniegumiem starptautiskā līmenī. Savukārt modernās tehnoloģijas Latviju padarīšot vēl pievilcīgāku ārvalstu profesoriem un pētniekiem: "Pasaulē konkurētspējīgās gan iekārtas, gan laboratorijas un to nevar iebūvēt vecās būdiņās, bet kas, manuprāt, ir vis-vis-vissvarīgāk, kur man tiešām dvēsele dzied pa īstam, tas ir tas, ko jūs dzirdējāt te iekšā, ir mediķi, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, viss ko jūs gribat. Te nav kauns salīdzināties ar Pompidū centru Parīzē vai vienalga, ko nu jūs vēlaties, un man par to ir milzīgs prieks un lepnums par Latviju."

Lepnumu un prieku par jauno studiju vietu pauda gan mācībspēki, gan arī studenti. "Ir savādas sajūtas, ka visi tie gadi ir pavadīti vecajā fakultātē un šīs ir jauno studentu mājas un pētniecības darbinieku ikdiena. Iztēloties, kā tas notiks nākotnē, ir diezgan baudāmi, iet uz priekšu viss," saka Fizikas fakultātes students Kalvis.

"Ir jauki tas, ka viņa ir uzcelta diezgan ātri, jāskatās, kāda kvalitāte būs ilgtermiņā, bet es domāju, ka tas ir starptautiskā līmenī prestiža celšanai Latvijai, noteikti," norāda Alma.

Zinātnes māja ir otrais posms Latvijas Universitātes akadēmiskā centra izbūvē. Nākamgad blakus jau esošajai dabas un zinātņu mājai uzsāks rakstu mājas būvniecību. Izglītības un Zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzskata, ka visu mācībspēku atrašanās vienuviet būs nenovērtējams ieguldījums starpkompetenču izglītības modeļa attīstībā.

"Izglītības sistēmā mēs ejam uz starpkompetenču izglītību, un tikai tad, ja skolotāji un visi vecāki sapratīs, cik svarīga ir šī holistiskā pieeja, tad mēs iesim uz jauna tipa domāšanu, jauna tipa skolēnu, tikai tad, ja augstākajā izglītībā projekti, kas mums top netaps tikai šajā ēkā, bet eksaktie atcerēsies, ka sociālā un humanitārā zinātne ir vērtīga, tas projekts noteiksies," pauž Šuplinska.

Akadēmiskā centra būvniecību plānots pabeigt 2022. gadā un projekta kopējās izmaksas lēšamas 90 miljonos eiro. 80% šīs summas finansē Eiropas Savienības struktūrfondi.