Jauniešu brīvības gars un izdemolētie vagoni. Ieva Akurātere par "Pērkona" nozīmi padomju režīma sagraušanā

Šogad aprit 40 gadu kopš 1985. gada 6. jūlija, kad, pēc grupas "Pērkons" uzstāšanās Ogres estrādē grupas rokenrola enerģētikas un brīvības gara iedvesmoti jaunieši, saceļoties pret komunistiskās ideoloģijas žņaugiem, ceļā uz Rīgu izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus.

Sekoja smaga tiesas prāva. Un jauniešu emocijas un tam sekojošo tiesas procesu pret koncerta skatītājiem savā leģendārajā filmā "Vai viegli būt jaunam?" fiksēja un atainoja kinodokumentālists Juris Podnieks. Atzīmējot 40 gadus kopš leģendārā Ogres koncerta, grupa "Pērkons" aicina visu paaudžu rokenrola iedvesmotos uz rokfestivālu "Zibens pa dibenu".

Atceroties nostāstiem apvīto uzstāšanos, "Pērkona" dalībniece Ieva Akurātere sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" norāda, ka viss mainījies koncerta trešās dziesmas "Sastrēgumstunda" laikā. Šīs dziesmas vārdu autors ir dzejnieks Māris Čaklais, un toreiz viņa vēstījums uz publiku iedarbojās tik spēcīgi, ka tūkstošiem cilvēku cēlās kājās un devās pie skatuves. Tie daži miliči, kas tur bija norīkoti kārtības uzturēšanai, bija bezspēcīgi brīvības gara priekšā.

"Tas bija milzīgs spēks, laime, kopības sajūta un ugunīga cerība. Mūsdienās, kad ir atkal sarežģīta starptautiskā situācija, gribu dzirdēt un sajust to brīdi, kad es dziedāšu to dziesmu, lai paskatītos, kas notiks. Dažreiz ar prātu nevari zināt, kas notiks, bet ir mākslas brīnums, kas iedarbina intuīciju," teic Akurātere.

"Juris Kulakovs savā ģeniālajā mīlestībā joprojām ir ar mums visiem kopā. Viņš no sirds visus mīlēja un gribēja dot enerģiju, ticību savām spējām veidot šo pasauli un piedalīties," stāsta dziedātāja. Jautāta, ko viņa vēlētos, lai Latvija atceras par mūžībā aizsaukto komponistu, Akurātere saka: "Viņš bija gatavs sevi ziedot cilvēkiem, lai viņus sasildītu. Tas bija tāds viņa svētīgums."

Ja laikā pirms 40 gadiem "Pērkona" auditorija bija jaunieši, tad šobrīd ar šīs grupas mūziku jau ir izaugušas vairākas paaudzes, un viņu mūzika atrod arvien jaunus klausītājus.

Grupa spēlējusi lielu nozīmi arī sociālpolitiskā nozīmē, un, runājot par to, vai mūsdienu mūziķiem šajā ziņā ir ko teikt, Akurātere norāda uz laikmeta atšķirībām. Ja agrāk pastāvējusi cenzūra, šobrīd tās vairs nav, un atsevišķi mūziķi viņai teikuši: "Laimīgie! Jums tur toreiz bija tā, ka jūs cīnījāties ar tiem komunistiem. Mēs arī gribam cīnīties." Tagad ir diezgan paskarbi laiki, un es priecājos, ka jaunieši sludina humānisma idejas, drosmi un spēju ar brīvu prātu pastāvēt par saviem apziņas mērķiem."

Runājot par daudz apspriesto vilcienu vagonu demolēšanu pēc Ogres koncerta, dziedātāja atklāj, ka viņai bijušas aizdomas par to, ka tā patiesībā bijusi provokācija.

"Tā ir diezgan liela traģēdija, nevis tikai drāma. Mums pašiem liekas, ka, iespējams, tā bija provokācija. Koncertā esošie cilvēki, protams, bija ļoti pārņemti. Viņi bija laimīgi, ka var izjust to brīvības garšu, ka tā mūzika viņus atbrīvoja. Bet tur nebija nekādas negatīvas agresijas. Iespējams, ka tā bija provokācija. Mēs ar Kulakovu nevarējām 10 gadus skatīties to filmu, jo mums bija šausmīgi sāpīgi par tiem jauniešiem, kuri tika "ziedoti" tām medībām, tai paraugprāvai, un viņi tika salauzti," norāda Akurātere.