Jūrmalas kāpu apbūves plāni nonāk pretrunā Satversmei. Kāpēc dome nebija izvērtējusi kaitējumu dabai?

Dome iepriekš plānoja apbūvēt teritorijas ar privātmājām, tomēr Satversmes tiesa ilgajam strīdam lika punktu. Tiesa secināja, ka teritorijas pārzonētas prettiesiski un pašvaldība nav izvērtējusi, kā apbūves ietekmētu mežu un tajā esošās aizsargājamās sugas.

"Pēc būtības mēs redzam, ka pašvaldība ir darbojusies pretēji Satversmes 115. pantam, paredzētajam šim pienākumam izvērtēt ilgtspēju, izvērtēt attiecīgi un ņemt vērā piesardzības principu, izvērtējuma principu, attiecīgi šo ilgtspēju un pēc savas būtības. Tā ir darbojusies haotiski, balstoties uz pieņēmumu, kaut kad nākotnē mēs veiksim, bet ne tagad," norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

"Ietekme uz vidi novērtējuma procesā. Eksperti bija saskatījuši nopietnus draudus, – šo biotopu un aizsargājamo sugu izplatībai, un par tiem attiecīgi bija brīdinājuši arī domi. Tātad pašvaldības laicīgi zināja šos riskus, līdz ar to pašvaldībai bija pienākums reaģēt un ievākt precīzus datus par iespējama kaitējuma apmēru. Neraugoties uz riskiem un apdraudējumiem, dome paredzēja nākotnes apbūvi, precīzi nenoskaidrojot ietekmi uz dabas vidi un cilvēka labklājību," skaidro tiesnesis Juris Juriss.

Par šo teritoriju aizsardzību vides organizācijas, tostarp Jūrmalas aizsardzības biedrība, cīnījušās jau daudzus gadus.

"Mēs nekad neesam bijuši pret kaut kādu attīstību, bet tajā pašā laikā, atdodot apbūvei 150 000 m² mežu – ar lozungu mums vajag vairāk iedzīvotājus, tajā pašā laikā, kad mums ir 400 000 m², es ar pilnīgu atbildību saku, es arī iesniedzu šos materiālus Satversmes tiesai, ir pārdošanā Jūrmalā," norāda Jūrmalas aizsardzības biedrība valdes loceklis un Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms.

Viņš turpina: "Tas galvenais jau ir, ka mēs neatgūsim, nav svarīgi varbūt tā nauda, kas pazūd pašvaldībai, tā tālāk, bet jūs par nekādu naudu, pat pie vislabākās domas, jūs vairs neatgūsiet ne mežu pie mājām, ne visu pārējo."

Jūrmalas dome uzskatīja, ka vides ietekmi varēs izvērtēt detālplānojuma laikā, taču Satversmes tiesa norāda — par apbūves iespējamību jālemj jau teritorijas plānojuma stadijā. Tā kā šis izvērtējums netika veikts laikus, grozījumi atzīti par prettiesiskiem. Tikmēr pašvaldība joprojām uzskata, ka rīkojusies atbilstoši likumam un tiesas spriedumu vēl pētīs.

"Ir jāvērtē Satversmes tiesas spriedums un jāiepazīstas, jo detālplānojums tas nebūt nenozīmē, ka tā apbūve pilnīgi noteikti ir pieļaujama, – tie punkti, ko arī Satversmes tiesa atcēla, paredzēja detalizētas izpētes un nosacījumus, kas ir jāievērtē, izstrādājot detālplānojumu, tādēļ, mūsuprāt, visa šīs te dabas aizsardzības bija iestrādāti jau atceltajās normās, ņemsim, pētīsim un skatīsimies tālāk," teic Jūrmalas domes Pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Vita Zvejniece.

Satversmes tiesa norāda – ja Jūrmala gribēs sākt jaunu plānojuma procesu, vispirms jānovērš konstatētie pārkāpumi. Līdz tam brīdim šādus grozījumus atkārtoti pieņemt nedrīkst. Spriedumam ir likuma spēks, un tas Jūrmalai jāievēro, norāda tiesa, uzsverot, ka šis ir signāls arī citām pašvaldībām – teritoriju plānošanā ir jāievēro Satversme un sabiedrības tiesības uz labvēlīgu vidi.