Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam, ka Latvijai jāstiprina savas pretmobilitātes spējas. Pirmdien šīs iemaņas Ādažos slīpēja arī mūsu NATO sabiedrotie. Tur Daudznacionālās brigādes militārie inženieri trenējās, kā vajadzības gadījumā sagatavot tiltu spridzināšanai, lai apturētu pretinieku.
Ap tiltu Ādažos, kuru ikdienā iedzīvotāji izmanto, lai šķērsotu Gaujas – Baltezera kanālu, pirmdien vērojama liela karavīru rosība. Šo vietu NATO Daudznacionālās brigādes militārie inženieri bija izvēlējušies, lai trenētu pretmobilitātes spējas, šoreiz imitējot tilta nomīnēšanu.
Tieši šajā vietā būtu iespējams apturēt pretinieka kustību uz Ādažiem, tiltu uzspridzinot. Pirmdien gan, protams, nekas spridzināts netiks, taču karavīri trenējas, kā reaģēt un nepieciešamības gadījumā to izdarīt.
"Šajā apmācību vidē dalībniekiem tiek dota iespēja veikt to, ko mēs saucam par tilta "rezerves demolēšanu". Tas nozīmē, ka mēs sagatavojam tiltu iespējamai spridzināšanai – novietojam lādiņus, sagatavojam un uzstādām tos, un pēc pavēles, ja tas būtu nepieciešams, mēs varētu to arī uzspridzināt. Bet, protams, šodien mēs to nedarīsim, jo lādiņi ir neaktīvi un paredzēti tikai apmācībām," stāsta NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā inženieru vienības virsnieks Nikolass Maks.
Šāda veida pretmobilitātes darbības arī šajā "dronu kara" laikmetā ir efektīvas, jo potenciālajam ienaidniekam ir jāpārvietojas arī pa sauszemi. Savukārt, apgrūtinot tā pārvietošanos un liekot dažādus šķēršļu, pretinieks zaudē manevra spējas un pats kļūst par vieglāku mērķi. Turklāt iemaņas, kas šodien tika slīpētas Ādažos, ir izmantojamas jebkur Latvijā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Nikolass Maks
NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā inženieru vienības virsnieks
Mums ir šī spēja. Visi partneri šeit: spāņi, itāļi, latvieši, čehi, mēs strādājam kopā un varam parūpēties par jebkuru tiltu, kas būtu mūsu ceļā. Mums ir apmācība un pieredze, un mēs varam darboties jebkur, jebkurā laikā. Un mēs vienmēr trenējamies, lai būtu efektīvi un gatavi aizstāvēt katru teritorijas centimetru, kad tas būs nepieciešams.
Kanādiešu karavīri izceļ arī to, ka Latvijas reljefs, lai gan ir plakans, pats par sevi aizsardzībai ir pateicīgs – mūsu neskaitāmās upes, ezeri un purvi var kalpot, kā dabiskie pretmobilitātes šķēršļi, kas arī apgrūtina pretinieka pārvietošanos.
"Es esmu no Kanādas un manā dzimtajā reģionā nav daudz upju – tur dominē prērijas, bet Latvijā ir daudz dabisku reljefa elementu, piemēram, upes un purvi, kurus mēs varētu izmantot, ja tas būtu nepieciešams. Tā ir daļa no mūsu apmācības – izmantot gan dabisko, gan cilvēka radīto infrastruktūru, lai efektīvi aizstāvētos.
Jāmin, ka Latvija šobrīd aktīvi tiek ieviesti pretmobilitātes pasākumi arī uz mūsu austrumu robežas, būvējot tā saukto Baltijas aizsardzības līniju. Jau šobrīd uz robežas ar Krieviju, tiek rakti prettanku grāvji , uzstādīti betona "pūķa zobi" un veikti citi darbi, lai nepieļaut strauju pretinieka ienākšanu Latvijas teritorijā.
