Kā iedvesmot skolēnus mācīties fiziku un pievērsties eksaktajām zinātnēm? Sākusies pieteikšanās konkursam "Fizmix"

Sabīne un Linda ir Āgenskalna ģimnāzijas 9. klases skolnieces, kuras pērn sasniegušas pusfinālu fizikas erudīcijas konkursā "Fizmix", un arī šogad plāno piedalīties.

"Mēs pagājušajā gadā visa komanda bijām astotklasnieki. Mums bija tikai paši fizikas pamati un arī vēl ne līdz galam, jo mācību gads vēl nebija beidzies," saka Sabīne.

"Mēs katru ceturtdienu gājām uz fizikas fakultatīviem, mums deva pildīt kompleksus uzdevumus no iepriekšējo gadu olimpiādēm, mēs arī ļoti daudz darījām laboratorijas darbus, bija ļoti interesanti," teic Linda.

"Fizmix" erudīcijas konkurss Latvijā notiek jau 31. reizi, un gadu gaitā tas kļuvis par vienu no zināmākajiem dabaszinātņu pārbaudījumiem, kur skolēni kopā ar skolotāju – konsultantu risina gan teorētiskus, gan praktiskus uzdevumus.

Skolotāji atzīst, ka šādi konkursi bieži maina skolēnu attieksmi pret fiziku, parādot, ka tā ir ne tikai teorija, bet ikdienas situāciju izpratne.

"Smadzenēm jau ir vienalga, vai tā ir dzīves situācija, kura tev jārisina, vai tas ir matemātikas uzdevums… Vai kādā citā mācību priekšmetā – ķīmijā, bioloģijā, jo tad viņš iemācās izveidot tos domāšanas ceļus. Laikam tāpēc, ka man pašai patīk, tāpēc es varu arī nododot šo mīlestību saviem skolēniem, rādot vienkāršus demonstrējumus, eksperimentus," norāda Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas fizikas un inženierzinību skolotāja Aija Plēsuma.

Arī fizikas erudīcijas konkursa organizatori uzsver, ka skolotājam ir izšķiroša loma, lai skolēnos rosinātu interesi par eksaktajām zinātnēm.

"Ja klasē būs motivēts, nepiekusis un stundai gatavs skolotājs, kurš ir arī gatavs praktiski darboties un ieguldīt ne tikai plikai teksta rakstīšanas un rēķināšanai uz tāfeles, tā ir pirmā panākuma atslēga," pauž "Fizmix" portāla vadītājs Raitis Streičs.

Konkursa veidotājs, kurš tā izstrādē darbojas jau 15 gadus, saka – ik gadu piedalās ap 200 līdz 250 komandu no visas Latvijas un katrā ir pieci skolēni. Arī skolēnu zināšanu līmenis šajos gados saglabājies līdzīgs.

"Jāsaka, ka "Fizmix" konkursam piesakās motivētākie skolēni. Ir dažādas sagatavotības pakāpes, bet mana dziļākā sajūta ir tāda, ka nav sevišķi mainījies. Ir kā vienmēr un kā jebkur – sportā, izglītībā – ir vājākas, stiprākas komandas. Bet tā, ka mēs būtu sākuši gatavot vieglākus uzdevumus, tā galīgi nav. Ir nepieciešamas dažādas prasmes gan praktiskās, gan teorētiskās, tā kā ne vienmēr konkursā mums ir uzvarējušas pašas lielākās ģimnāzijas, un paši apbalvojumiem spēcīgākie skolēni," saka Streičs.

Šā brīža lielākā grūtība – apsteigt mākslīgo intelektu, lai tas skolēniem nevarētu sniegt gatavas atbildes. Ja pirms trim gadiem tas vēl bijis samērā viegli, tad tagad kļūst arvien sarežģītāk.