Kā mazināt Uzvaras parka pievilcību 9. maija svinētājiem?
Okupācijas pieminekļa redzamā daļa novākta, taču jautājums, ko ar šo teritoriju darītu turpmāk, lai neturpinātu būt kulta pulcēšanas vieta 9. maija svinētājiem.
Līdz ar Okupācijas pieminekļa kompleksa galvenā objekta – betona staba – krišanu vakar ar jaunu joni uzjundījušas diskusijas, ko šajā vietā darīt tālāk.
Pēc pieminekļa redzamās daļas novākšanas Rīgas domes vadība skaidroja, ka tad, kad būvnieki būs pabeiguši darbus un teritorija attīrīta, šeit paredzēts izvietot atpūtas un rotaļu laukumu bērniem un jauniešiem, savukārt diskusijas par to, ko ar šo vietu darīt ilgtermiņā, vēl tikai priekšā.
Izskanējušas dažādas versijas – stadions, koncertzāle vai attīstīt tālāk to pašu atpūtas laukumu par Pārdaugavas centrālo parku. Vienlaikus, par spīti pieminekļa nojaukšanai, jārēķinās, ka, visticamāk, vismaz turpmākajos gados šai vietai joprojām būs liela vilkme 9. maija svinētājiem. Te esot runa par jebkura cilvēka sociāli-psiholoģiskajām vajadzībām.
"Jāpieder kaut kādai grupai, kurai ir pietiekami skaidras robežas un principi, kā tu būt lojāls grupas dalībnieks. Otrs, kas ir saistīts ar pirmo – lai tas tev dotu tādu priekšstatu par sevi, pacēlumu. Skaidrs, ka šie psiholoģiskie fundamentālie procesi nekur jau nepaliks."
Sociālpsihologs vērtē, ka primāri joprojām jārunā par vienotu sabiedrību, tā saukto politisko nāciju. Atslēgas vārds šeit – izglītība.
Runājot par simbolu nojaukšanu tiešā un pārnestā nozīmē, vēsturnieks Jānis Tomaševskis velk paralēles ar nacistiskās Vācijas sabrukšanu.
"Šī režīma laika tapa neskaitāmi pieminekļi, piemiņas vietas, vietas, kur notika parādes un tamlīdzīgi. Protams, ar šo mantojumu bija kaut kas jādara."
Šīs ideoloģiskās zīmes nesošās vietas tika sagrautas, simboli noskrāpēti no mājām, ēkas nojauktas un turpat celtas citas, lai konkrētajā vietā apgrūtinātu režīmam joprojām simpatizējošo pasākumus. Arī Nirnbergas tribunālā notiesātos apglabāja slepenās vietās tā paša iemesla dēļ.
"Protams, viena lieta ir sagraut pieminekli, cita izdarīt to pašu cilvēku apziņā – ka viņi saprot, kāpēc tas tiek darīts un kāpēc tas ir jādara. Ar šo, protams, tik viegli negāja Vācijas gadījumā. Faktiski vēl 10 gadu pēc kara cilvēkiem nebija īsti informācijas, jo, protams, nacisma režīma laikā bija ļoti liela cenzūra," saka Tomaševskis.
Pētnieka ieskatā, Latvijā galvenais, kam jāpievēršas, ir skaidrojošais darbs. Viegli gan tas nebūs, Vācijā krietni citādā informatīvā laikmetā tas prasīja desmitgades.
Uzvaras parka teritorijas apbūvei kategoriski iebilst pilsētplānotājs Neils Balgalis, kurš jūnijā vadīja speciālistu diskusiju par šo jautājumu. Pulcēšanās neļaušana vienā dienā gadā nevarot būt iemesls, turklāt arī parka apstākļos to, iespējams, ierobežot. Runa jau neesot par zaļu mauriņu, bet dažādu aktivitāšu vietu, turklāt pulcēties var arī 15, 50 vai 100 metru no ēkas.
"Man šķiet, kas tas viss stāsts un uzvilkšanās. [Viņi] aiziet un vēl… Tā pazudīs. Tā pazudīs, jo – no kā tu iesi, ja tur uzliks funkciju – bērnu šūpoles, slidkalniņš, smilšu kaste. Un apkārt vēl," viņš saka.
Sagaidāms, ka Okupācijas pieminekļa teritorija savā jaunajā un, iespējams, arī pastāvīgajā veidolā – kā atpūtas parks – atvērsies nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
