Kad Krievija kļūst par Centrālāziju – Latvijā daudzi arvien mēģina apiet sankcijas

Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī Rietumi atbildēja ar sankciju vilni Maskavai, vēršoties gan pret konkrētām amatpersonām un to aktīviem, gan pret agresora ekonomiku. Daudzi produkti iekļauti sankciju sarakstā, ierobežojot tirdzniecību ar okupantu valsti, bet jau ilgstoši skaidrs, ka notiek arī centieni apiet šos liegumus.

Tas izdarāms dažādi. Piemēram, norādot nepareizus preču kodus pavadzīmēs un uzdodot sankcijām pakļautas preces par tādām, kas nav. Protams, ar risku, tā teikt, iekrist muitas pārbaudē. Biežākais veids gan ir, noformējot visu kā tirdzniecību ar kādu Centrālāzijas valsti, kas nav noteikusi sankcijas agresoram. It kā darījums ar trešo pusi, bet faktiski, vai nu prece pa ceļam vienkārši paliek Krievijā vai nu Eiropā ieved okupantu valsts preci.

"Es neteiktu, ka tā ir Latvijas problēma. Es teiktu, ka tā ir visas Eiropas Savienības problēma. Latvijā iestādes strādā, lai šādus gadījumus novērstu un apkarotu. Ja pārkāpumi tiek atklāti, lai personas tiešām sauktu kriminālatbildības, jo sankciju pārkāpums ir noziegums," norāda Finanšu Izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

2021. gadā Finanšu izlūkošanas dienests saņēma 12 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, iespējams, nolūkā apiet sankcijas. Pērn to bija vairāk nekā 500.

Šajos datos apkopots, kas noticis Latvijas eksportā uz četrām valstīm. Kazahstānu, Kirgizstānu, Armēniju un Gruziju pēc 2022. gada februāra – Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajam sankciju vilnim. Milzu pieaugums. Kaut kāda daļa šeit ir uzņēmēju atrasti jauni noieta tirgi, taču šajos datos runa arī par sankciju apiešanu.

Pastāvīgi stundas laikā aptuveni 40 spēkratu šķērso Latvijas austrumu robežu. Muitnieki atzīst, ka darba pilnas rokas un visu izkontrolēt nav iespējams. Esam tranzīta posms, tāpēc runa ne tikai par vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmēju kravām. Ir arī pieprasījumi Centrālāzijas valstīm, vai prece tiešām sūtīta vai saņemta. Statistika dramatiska, gandrīz 60% gadījumu atbilde ir noraidoša.

"Vienā no sankciju kārtām bija papildinājums, ka stratēģiskas nozīmes preces, tā sauktās kara lauka preces, nevar vairs pārvietot tranzītā caur Krieviju. Muitas dienestam, protams, ideālais būtu, ja tās preces, kas ir sankcionētas, nevarētu šķērsot Krievijas teritoriju. Būsim atklāti – tas, kas ar šīm precēm notiek Krievijas teritorijā, ir ārpus mūsu kontroles," skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā Raimonds Zukuls.

Vēl viens tiešā un pārnestā nozīmē apbraucamais ceļš šajā visā ir tas, ka Krievijai un Baltkrievijai nav piemērotas vienādas sankcijas.

Valdība par šīm problēmām ir informēta, bet pastāvīgi uzsver, ka par šo visu jārunā Eiropas Savienības līmenī.