Kāpēc taromāti nepieņem plastmasas piena pudeles vai piecu litru ūdens "bunduļus"?
Depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem Latvijā darbojas jau vairāk nekā divus gadus, un statistikas dati liecina, ka aktīvākajā dienas periodā vienā minūtē tiek nodotas aptuveni 1500 pudeles, kas, pēc ekspertu teiktā, ir ļoti labs rādītājs. Tomēr joprojām aktuāls jautājums ir, kad un vai vispār kādreiz taromāti pieņems arī, piemēram, piecu litru ūdens bunduļus vai plastmasas piena pudeles?
Depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem Latvijā darbojas kopš 2022. gada 1. februāra, un šo gadu laikā ir pierādījies, ka – cilvēki taromātus izmanto regulāri. Tā, piemēram, kad sistēma tika iekustināta, – pirmajā mēnesi bija nodotas aptuveni 100 tūkstoš pudeles. Tagad dienā tās ir 1,2 milj.
Lietotāju skaits, kas izmanto depozīta sistēmu vismaz reizi mēnesī vai biežāk, ir pieaudzis līdz 83%! Tas liecina, ka sistēma ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.
Un kopš 2022. gada iedzīvotāji taromātos nodevuši jau 41 tūkstoti tonnu iepakojumu.
Šo pozitīvo ietekmi novēro arī vides eksperti. Šogad veiktās "Mana jūra" kampaņas dati rāda, ka plastmasas un stikla pudeļu, kā arī skārdeņu apjoms pludmalēs ir krietni samazinājies.
"Protams, pats galvenais, tā ir depozīta sistēmas maksa. Šie 10 centi ir viens no motivatoriem. Bet nav vienīgais. Otrais nozīmīgs faktors – atbildības sajūta pret vidi. Cilvēki saprot, ka tie nav atkritumi, bet tas ir resurss."
Iepakojumu atgriešanas rādītājs Latvijā šobrīd ir 82%, kamēr, piemēram, Somijā, Norvēģijā, Lietuvā, kur sistēmai ir krietni garāka vēsture, – tas ir 90 līdz 93%.
Taču joprojām ir arī tādi iepakojumi, kurus taromāti nepieņem, piemēram, piena produktu pudeles vai lielie ūdens bunduļi.
"Ja runāja par piena produktiem, tie ir produkti, ko lietojam mājās. Galvenokārt. Ja skatīsimies vidē, tad tur tos var atrast ļoti maz. Tā ir atbilde, kādēļ piena iepakojumi nav depozīta sistēmā. Un viņiem nebūtu tur jābūt. Jo ieviešot depozīta sistēmu, nevienā valstī netiek atcelta konteineru sistēma. Šķirošana."
Arī par lielajiem iepakojumiem runājot, ir tas pats. Savu izmēru dēļ tie nav ievietojami taramātos. Turklāt bunduļu kopējais skaits neesot tik liels, lai veidotu jaunu sistēmu vai pārveidotu esošo. Tāpēc šobrīd netiek izskatīta doma par šo iepakojumu nodošanu depozīta sistēmā, taču tos joprojām var nodot esošajos atkritumu šķirošanas konteineros.
Tiesa, arī šajā jautājumā – mēdz būt neizpratne, jo Latvijā atkritumu šķirošana vēl ir sadrumstalota: vienā reģionā, piemēram, krējuma trauku apsaimnieko, citā – nē.
Pēdējā laikā gan situācija mainās uz labo pusi.
"Arvien vairāk dažādiem materiāliem, kurus, iespējams, pirms pieciem gadiem nebija iespējams pārstrādāt vai pārstrādātāji bija izvēlīgi, vajadzēja tikai tīru, tikai lielu, tad šobrīd ir tā, ka varam nodot arī netīras plastmasas, bet kartona iepakojumam – no sulām – labs noiets! Tos vedam uz Poliju."
Jāpiebilst, ka 2035. gadā atkritumu poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem, savukārt jāpārstrādā būs 65%. Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti – nepilna puse atkritumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
