Šonedēļ aizvadījām kārtējo trauksmes sirēnu pārbaudi, kas Krievijas agresijas kontekstā šoreiz raisīja krietni vairāk uzmanības nekā ierasts – gan tādēļ, lai lieki nesarauktu Latvijā uzņemtos Ukrainas kara bēgļus, gan arī tādēļ, lai paši pārliecinātos, vai valsts "X" stundā par apdraudējumu mums spētu paziņot. Diemžēl sistēmu tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, un ilgstoši atteiktais finansējums to modernizācijai tagad sāpīgi atmaksājas, vēsta TV3 Ziņas.
Sirēnu pārbaude ir standarta procedūra, ko ugunsdzēsēji veic divas reizes gadā, lai pārliecinātos, vai iekārtas darbojas – tām ir gan jāskan, gan jārotē. Savukārt radio un televīzijai jāpārtrauc raidījumi, lai cilvēkiem paziņotu, kas noticis un kā rīkoties tālāk.
Līdz šim regulārās pārbaudes aizritēja teju nepamanītas un sirēnu dzirdamība cilvēkus maz satrauca, bet Krievijas uzsāktais karš situāciju mainījis. Pie TV3 vērsās skatītāji ar sūdzībām, ka signāls bijis par vāju.
"Vai ir kāda vietne, kur jāziņo, ka sirēnas vispār nebija dzirdamas? Gāju tieši ratu pastaigā. Tīnūžos nedzirdēja nemaz," stāsta vietējais.
"Liepājā tās skan tik klusiņām, ka iespēja tās sadzirdēt trauksmes situācijā ir ļoti zema," atzina vēl kāds iedzīvotājs.
"Es biju pašā Rīgas centrā, pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Ļoti švaki dzirdēju," secināja vēl kāds.
TV3 Ziņas dodas apsekot dažus jumtus dzīvē. Ēkas saimnieks ar Rīgas reģiona pārvaldes komandieri Jāni Grīviņu TV3 Ziņām rāda ceļu. Arī pārbaudes dienā glābējus nosūta pie katras no 164 ierīcēm klātienē. Palaišanai gan būtu jānotiek automātiski, bet tā šoreiz nenostrādāja. Tikai, saņemot komandcentra atļauju, ugunsdzēsēji atvēra kastes un iedarbināja sirēnas manuāli. Citos apstākļos jebkura kastes atvēršana palaistu signalizāciju.
21 sirēna izrādījās bojāta. Tas ir divreiz vairāk nekā pārbaudē vēl pirms pusgada. Arī piekļuve jumtiem vietām bija apgrūtināta, jo nebija, kas atslēdz durvis.
Tā, piemēram, kāda sirēna Maskavas ielā atrodas uz privāta nama jumta. Kontaktpersonas bija vismaz piecas – kāds uzņēmumā vairs nestrādā, kāds ir saslimis, un nav, kas glābējus uzlaiž uz jumta. Īsta apdraudējuma gadījumā, protams, nevienam vairs nezvanītu. Vienkārši lauztu durvis.
Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks par pārbaudes rezultātiem nav priecīgs, bet saka – tāds jau arī ir to mērķis – izķert problēmas.
"Labi, ka testējam, un labi, ka īleni "no maisa" izlien ārā. Iekšlietu ministrijai informācija par tehniskajām ķibelēm esot nodota. Jārīkojas, lai pēc iespējas ātrāk problēmas novērstu," norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.
Arī ministrs, kurš pats nāk no ugunsdzēsēju vides, sirēnu stāvokli lieliski apzinās – sistēma jaunāka nekļūst.
"Ņemot vērā, ka sistēmai ir 20 gadi, tas nepārsteidz. Katru gadu kādas 10-15 sirēnas nenostrādā. Mēs jau pirms desmit gadiem veicām pirmo pieprasījumu par sistēmas uzlabošanu, atjaunošanu. Prasījām gadu no gada, bet tā nobīdās, jo ir svarīgākas prioritātes. Baidos, ka tā var notikt arī šogad, kaut gan Ukrainas kara fakts varētu mainīt prioritāšu secību," pauda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt par dzirdamību TV3 Ziņām skaidro – sirēnas nemaz nepārklāj visu valsts teritoriju. Turklāt skaņu aiznes vējš vai apslāpē pilsētas trokšņi, tāpēc nākotnē uz tām kā galveno sabiedrības apziņotāju cerības nemaz neliek.
Ivars Nakurts
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks
"Skaņas darbības rādiuss ir 1,5 kilometri, un dzirdamību traucē rūpnieciskie un auto trokšņi, kā arī ēkās, kur ir pakešu logi, skaņas izolācija samazina dzirdamību. Ja būs apdraudējums, VUGD sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem – policiju, zemessargiem – izmantos to skaļruņus, lai paziņotu, ja kaut kas ir noticis."
Nākotne ir šūnu apraides tehnoloģija. Arī tai nauda lūgta gadiem, bet tās vajadzība dienaskārtībā "uzpeld" vien līdz ar apdraudējumu. Lietuva jau ir soli priekšā un to ieviesusi, Latvija vēl gaida Eiropas fonda līdzekļus.
Vienkāršoti runājot, šūnu apraide ļauj katram noteiktā teritorijā – visā valstī vai tikai kādā konkrētā reģionā – saņemt paziņojumu telefonā par karstumu, plūdiem vai ugunsgrēku. Un nav svarīgi, vai cilvēks dzīvo uz vietas vai ir ieradies ceļojot, – brīdinājums pienāk visiem. Turklāt, pretēji sirēnām, šādi var aizsniegt arī nedzirdīgu cilvēku.
"Ja būtu manos spēkos, es to ieviestu tūlīt un uzreiz, bet finansējums vajadzīgs visos virzienos. Ņemot vērā, ka Lietuvā tas jau ir ieviests un mobilo sakaru operatori mums ir līdzīgi, esam runājuši ar viņiem, un operatori ir atbalstījuši šo risinājumu. Nevajag būt problēmu, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu šūnu apraidi," norāda Nakurts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienīgā problēma ir nauda, bet ministrs ir optimists. Līdz nākamās vasaras beigām, vēlākais – nākamā gada izskaņai šūnu apraidei jādarbojas arī Latvijā.
