Katru dienu Latvijā kāds izdara pašnāvību. Kāpēc cilvēki baidās meklēt palīdzību?
Dati par sabiedrības garīgās veselības stāvokli atklāj, ka Eiropas Savienībā vidēji viens no trim cilvēkiem savā dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas. Sabiedrībā valdošie aizspriedumi un neziņa daudziem liedz meklēt palīdzību un atgūt dzīvesprieku, darba sparu un mieru, kas ir neatņemama veselības un sociālās labklājības daļa.
Es domāju, ka joprojām pastāv milzīga stigma, kas ir cilvēka bailes vērsties pēc palīdzības. Cilvēki vieglāk vēršas pie neirologa, kardiologa, bet pie psihiatra viņi baidās. Stigma ir ģimenes locekļiem, līdzcilvēkiem, ir cilvēki, kas neliekas ne zinis.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks izdara pašnāvību, dienā tie ir aptuveni 3000 cilvēku. UN Latvija diemžēl šajā ziņā ir viena no līderēm Eiropā. Pirms mums ir tikai kaimiņvalsts Lietuva. Turklāt, vīrieši pašnāvības izdara 4-5 reizes biežāk neka sievietes. Tā ir tendence, kas novērojama pēdējo 10 gadu garumā.
Slimību un profilakses centrs apkopo veselības statistiku un skatoties tieši uz pašnāvību datiem, mēs redzam, ka 2016. gadā ir bijuši 364 pašnāvību gadījumi. Būtībā var teikt, ka katru dienu viens cilvēks iet bojā, veicot pašnāvību.
Sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis LNT Ziņu Top 10 skaidro, ka šī ir tikai aisberga redzamā puse. Vismaz divkārt lielāks skaits cilvēku ik gadu mēģina izdarīt pašnāvību, kura vai nu nav izdevusies, vai arī pašnāvnieks ir laikus atturēts. Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki, kas reiz jau ir gājuši uz šādu soli, to agri vai vēlu izdarīs vēlreiz.
Tikai tad, ja sabiedrība izpratīs šo saslimšanu un sapratīs, ka tā ir slimība, nevis kaut kāda veida cilvēka iedomas vai fantāzijas, tajā brīdī arī cilvēks jutīs lielāku atbalstu, lai pēc šīs palīdzības vērstos. Tāpēc ir svarīgi strādāt ar šiem riskiem, lai pazīmēm, kas mazina aizspriedumus sabiedrībā, lai cilvēki varētu vairāk uzticēties un runāt par savām problēmām.
"Šobrīd neredzu risinājumu un nespēju tikt galā ar dzīvi", vēlos "izdarīt galu", "beigt dzīvi", "aiziet", šie ir tikai daži no apzīmējumiem, ko cilvēki, kuri domā par pašnāvību izmanto, jo baidās runāt par patiesajām sajūtām.
Bieži nāk ar kādām citām grūtībām, tai skaitā ģimenes lietu jautājumiem, personiskajām grūtībām, attiecību jautājumiem kādās citās jomās, piemēram, darbā un tad parādās šī te vajadzība runāt arī par pašnāvību. Jo cilvēks jūtas tik izmisis, tik nomākts un, ja ir runa ar depresiju tas ir ļoti raksturīgi depresijas gadījumos, ka kā vienīgo risinājumu, kā atrisinājumu savām grūtībām viņš saredz pašnāvību. Un tās domas cilvēkiem mēdz būt samērā bieži. Vienā piektdaļā gadījumu viņi uzrunā šo te tēmu.
Man neviena nav, vairs neko nevēlos, un šis ir mans pēdējais zvans, kurā vēlos izrunāt to, kāpēc esmu nolēmis spert šādu soli – arī šādus zvanus no izmisušiem, depresijā un bezcerībā iegrimušiem cilvēkiem saņem krīzes centra "Skalbes" konsultanti.
Zvana cilvēks un saka – es gribu pēdējos sarunu ar jums, un es jau esmu pārgriezis vēnas vai iedzēris zāles. Tas ko mēs darām, mēs informējam, ka mēs neklausīsimies, ka cilvēks mirs. Un tad reizēm ir tā, ka mēs nezinām, vai viņš ir izsaucis ātro palīdzību. Tie ir smagākie gadījumi – tā saruna ir beigusies un mēs nezinām, kas notiek tālāk.
Vairums cilvēku sekmīgi tiek galā ar pārdzīvojumiem un stresa radītām situācijām. Savukārt atņemt sev dzīvību cilvēkus pamudina veids, kā viņu prāts reaģē uz grūtībām, tāpēc būtiskākais ir pievērst uzmanību faktoriem, kas mudina cilvēkus uz šādu soli. Rīgas psihoterapijas un narkoloģijas centra vadītājs, psihoterapeits Elmārs Tērauds LNT Ziņu TOP 10 skaidro, ka pašnāvība var skart ikvienu, tomēr pastāv riska grupas, kurās šis risks ir augstāks.
Veselības traucējumi un šeit, protams, pirmajā vietā ir runa par depresijām, kas Latvijā netiek pietiekami atpazītas, netiek pietiekami ārstētas, netiek laikus atpazītas un ārstētas. Un šeit ir pašnāvības risks, mēģinājums un pabeigta pašnāvība. Netiek pietiekami pievērsta uzmanība tam, kā cilvēks jūtās, Tiek mērīts spiediens un izmeklējumi, bet nav laika paprasīt, kā viņš jūtas, un tā ir liela grupa, kas veic pašnāvības.
Pašnāvības cēloņi ir ārkārtīgi daudz un savstarpēji mijiedarbojās viens ar otru. Pie būtiskākajiem cēloņiem tiek minēti psihiski traucējumi, lielākoties depresija, neārstēta, neatpazīta depresija ar ko cilvēki slimo ilgi un nevēršas pēc palīdzības. Otrs būtiskākais cēlonis ir problēmsituācijas attiecībās, ģimenē, darbā. Lieli emocionāli pārdzīvojumi. Tāpat arī vardarbība, gan seksuāla, gan emocionāla, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs pašnāvību riska faktors.
Bet kāpēc cilvēki bezizejas situācijās nemeklē palīdzību? Vārdu salikums "psihiski traucējumi" lielai daļai asociējas ar problēmām, kuras ārstē tā dēvētajā "trako namā", un pastāv uzskats, ka uz normālu sabiedrību neattiecas. Speciālisti atklāj, ka sabiedrībā valdošās stigmas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nemeklē palīdzību. Mīti, aizspriedumi , sabiedrības nosodījums ir faktori, kuri neļauj cilvēkam "pārkāpt barjeru", lai saņemtu palīdzību, vēl pirms slimība ir atstājusi vērā ņemamas sekas cilvēka spējā sociāli funkcionēt.
Ļoti bieži ir neticība, ļoti bieži ir tā, ka, ja mani iespundēs psihiatrijas klīnikā, man būs sabojāta vēsture, es nevarēšu nokārtot autovadītāja tiesības, mani uzskatīs par traku, nenormālu, mani atlaidīs no darba.
Lai pievērstu uzmanību iedzīvotāju garīgajai veselībai un mazinātu sabiedrībā valdošos aizspriedumus par psihiskām saslimšanām, Veselības ministrija sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru uzsāka informatīvu kampaņu "Nenovērsies!".
Arī nozari pētošie speciālisti uzskata, mēs kā sabiedrība varam darīt daudz, lai apkopojot nākamo statistiku, Latvija pašnāvību skaita ziņā neierindotos top 3 valstu vidū.
Speciālisti norāda, – pasargāt cilvēku no pašnāvības izdarīšanas var ikviens no mums. Jo reizēm palīdzēt var arī, vienkārši uzklausot un tādējādi sniedzot emocionālu, cilvēcisku atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
