Kokskaidu granulas Latvijā ir kļuvušas par deficīta preci
Ja vēl pirms gada kokskaidu granulas maksāja aptuveni 160 eiro tonnā, šogad, lai gan apkures sezona vēl pat nav tuvu, to cena turpina sasniegt jaunus rekordus. Patlaban vidēji tonna kurināmā maksā no 300 līdz pat 400 eiro.
Taču arī ar pie rekordcenām, iedzīvotājiem tikt pie granulām bieži vien ir neiespējami. Ar šādu situāciju nupat saskāries arī kinorežisors Juris Kursietis – datumā, kad kāds ražotājs, kur kurināmais pirkts jau gadiem, atvēris pieteikšanos to iegādei, viņš laikus arī pieteicies, taču palicis tukšā.
"Aizsūtu e-pastu, ka man vajag tās granulas, nākamajā dienā saņemu atbildi, ka nav. Tad es pārjautāju, kā tad tā, es tak aizsūtīju – viņa atbild, mēs vienā minūtē saņēmām 3000 pieprasījumu un viņi vienkārši nevar to pieprasījumu apmierināt."
Vēlāk jau apzvanīti daudzi citi ražotāji un piegādātāji, taču arī tur vairumā šobrīd atbild vienu un to pašu.
"Nevienam nav, neviens nepieņem pasūtījumus. Un, ja kāds ir, kurš ir gatavs man piegādāt tuvākā mēneša laikā, tam cena ir virs 400 eiro. Vienkārši salīdzinājumam – pagājušogad es maksāju 150 eiro par paleti. Tas mans jautājums ir, mēs tak esam liela meža valsts, tas resurss, kas ir lokāls, tam vajadzētu būt pieejamam, bet tā vienkārši nav," neizpratnē ir kinorežisors.
Jau vasaras pašā sākumā noliktava tukša arī granulu ražotājam "Enefit Green". Uzņēmumā skaidro, visi krājumi tiešām izpirkti, palikuši daži lielie pasūtījumi industriālajām granulām. Plānots, ka darbus atsāks vien jūlijā, jo nebija gaidījuši, ka tik strauji situācija kurināmā tirgū mainījusies un pašmāju tirgū būs tāds pieprasījums.
"Galvenais iemesls ir tas, ka Krievijas un Baltkrievijas granulas vairs neienāk Latvijā iekšā un attiecīgi vietējie ražotāji patlaban nav pilnībā nofokusējušies tikai, lai ražotu vietējam tirgum. Līdz ar to ir radusies šī deficīta situācija."
Turklāt to pastiprinot arī izejmateriālu trūkums. Granulas mājokļiem visbiežāk ražo no mizota skujkoka, taču arī tur – cenas pieaugušas un izejmateriāls kļuvis grūtāk pieejams.
"Daudziem mazajiem uzņēmumiem nav iespēju pašiem nomizot šo koksni un attiecīgi saražot granulas. Tie labākajā gadījumā var izmantot šķeldu, sliktākajā gadījumā tikai skaidas. Un pie tam tikai no tām zāģētavām, kur lieto mizošanas tehnoloģijas. Tas ir tas, kāpēc trūkst šī "premium" sortimenta," skaidro "Enefit Green" ražotnes vadītājs.
Nozares asociācijā gan iedzīvotājus aicina necelt paniku. Latvija katru gadu saražo divus miljonus tonnu šāda veida kurināmā, kamēr vietējā tirgū pieprasījums pēc granulām ir aptuveni 200 000 tonnu, tātad vien 10%.
"Tas saspringums patlaban Latvijā, manuprāt, vairāk ir saistāms ar līdzīgu situāciju, kā bija ar sāls pirkšanu – cilvēki pērk nenormālus daudzumus tikai tāpēc, ka varbūt vēlāk nebūs. Un otrs, protams, ir daži veikli darboņi, kuri tīri spekulatīvām darbībām cenšas nopirkt kaut ko un tālāk tirgot."
Šādus spekulantus ražotāji gan cenšoties atpazīt. Biomasas asociācijas vienlaikus neslēpj – arī atsevišķi ražotāji patlaban izmanto lielo ažiotāžu ap granulām un cenšas šādā veidā uzpelnīties, par tām prasot neatbilstošu cenu.
"Nevaru jums minēt konkrētus nosaukumus, protams, jo cenu politika ir katra uzņēmuma darīšana," norāda Latvijas biomasas asociācijas "LATbio" vadītājs.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, vai var apstiprināt, ka atsevišķi tirgotāji patlaban granulas tirgo dārgāk, nekā būtu to reālā tirgus vērtība, Latvijas biomasas asociācijas "LATbio" vadītājs atbild, ka atsevišķi tā rīkojas, bet lielākā daļa ražotāju tiešām cenšas vietējā tirgū noturēt zemākas cenas.
Aptaujātie granulu ražošanas uzņēmumi vienlaikus neņemas prognozēt, kā kurināmā cena varētu mainīties tuvākajos mēnešos. Visticamāk, cenas stabilizēsies vien tad, kad enerģētikas nozarē kopumā iestāsies stabilitāte. Skaidrs gan esot – tuvākajā nākotnē kurināmais nemaksās tik lēti, kā tas bija vēl pērn.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
