Kongresu namā Ukrainas bēgļu straume pārsniedz gaidīto

"Mēs zinājām, ka ukraiņu nebūs maz, bet nenojautām, ka viņu būs tik ļoti daudz!" saka pašvaldībā. Rīgas Kongresu nams pārvērties par ko līdzīgu robežkontroles punktam.

Zem aicinošā uzraksta latviešu un ukraiņu valodā, kas sola atbalstu no kara bēgošajiem, pie Kongresu nama veidojas cilvēku rinda.

Pacietīgi viņi gaida savu kārtu. Vairums ar maziem bērniem, tāpat kā Larisa un Jūlija, kurām abām puikas ir sešgadnieki. Uz jautājumu, vai viegli bija pieņemt lēmumu visu aiz sevis atstāt, abas sievietes saka, ka tas bijis grūti: "Nedēļu domājām. Raudājām visu nakti, bet vajadzēja izvest bērnus. Ja man nebūtu bērna, es nebrauktu. Bet bail, ka var mājā trāpīt bumba, un, ja ar bērnu kas notiktu, es nekad sev nepiedotu, ka neizmantoju iespēju aizbraukt."

Savukārt paši bērni ļoti baidījās no sirēnām, kas dzirdamas visā Ukrainā.

Latviju sievietes izvēlējās nejauši. Bija piedāvājumi Vācijā un Holandē, bet intuitīvi "vilcis" uz Baltiju, lai gan nevienu šeit nepazīst. Ir aizkustinātas par laipno uzņemšanu: "Meklēsim darbu, bērniem dārziņu. Ja vajadzēs, mācīsimies latviešu valodu. Jau zinām pirmos vārdus "paldies", "lūdzu"."

Pirmie iespaidi par Latviju sievietēm ir brīnišķīgi, bet, stāvot pie Kongresu nama un raugoties uz Krievijas vēstniecību, pie kuras novietoti plakāti un Ukrainas karogi, viņas pārņem aizkustinājums.

Jūlija rāda uz atbalstītāju karogiem un plakātiem, kur iepretim Krievijas vēstniecības logiem aiz restēm iesēdināta lelle ar Putina seju.

Tomēr cilvēku ir tik daudz, ka arī šodien sievietes prom dodas, rindu neizstāvējušas.

Cilvēku plūsma ir nepārtraukta. Sanākušie stāsta, ka daudzi bija ieradušies arī vakar, bet nebija paguvuši rindu izstāvēt un nāca atkal šodien. Bērni garlaikojas līdzās ar vecākiem, kamēr tiks sakārtoti visi nepieciešamie dokumenti.

Brīvus krēslus iekšā nav iespējams atrast. Aiz katra numuriņa gaida vesela ģimene, kurai vispirms jāreģistrējas pie robežsardzes, pēc tam jākārto vīzu un pabalstu jautājumi, bērniem arī skola un dārziņš. Rīgas izglītības iestādēs jau pieteikti vairāk nekā 100 bērnu.

Centrs kopš vakardienas savu kapacitāti audzējis, bet atzīst, ka arī ar to ir par maz: "Pēc būtības šis ir vienīgais centrs valstī, kur sasniedzamas visas institūcijas vienkopus, bet neapzinājāmies, cik liels cilvēku skaits ir ieceļojuši Rīgā un ka pieplūdums būs tik liels."

Centrs ir Rīgas pilsētas iniciatīva, un, ja nebūtu tā, ukraiņiem uz katru iestādi būtu jādodas atsevišķi.

Ceļš viņiem visiem bijis garš, pārdzīvojumu jau pietiek.

Agelinai mājās izsista divus logus, arī Ruslanai tāda pati situācija: "Jā, mums dzīvoklī nav logu, bet tas nav nekas traks. Tas ir sīkums, kas pret Ukrainā notiekošo var notikt."

"Četras dienas sēdēju pagrabā un domāju. Bet sapratu, ka vajag atrast vietu, kur var mierīgi iziet līdz veikalam vai gulēt gultā," stāsta Ruslana.

Kongresu namā starp brīvprātīgajiem palīdz arī Svetlana. Pati bēgle, kura jau deviņas dienas nav dzirdējusi no vecākiem Ukrainā, bet cer – tas tikai elektrības pārrāvumu dēļ.

Kopējais Ukrainas bēgļu skaits Latvijā nevienam nav zināms, bet iestādes un nevalstiskais sektors lēš, ka to ir jau vairāki tūkstoši.