Konkursā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatu uzvarējis Dmitrijs Kaļins

Konkursa uzvarētājs ir saņēmis arī apstiprinājumu no Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, ar kuru amata pretendentam norisinājās pārrunas konkursa ceturtajā kārtā un kurš nolēmis virzīt Ministru kabinetā jautājumu par Kaļina apstiprināšanu amatā.

Tieslietu ministrs paudis pārliecību, ka pretendentu atlases procesā Kaļins ir apliecinājis zināšanas valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā, tai skaitā izpratni par personāla un finanšu vadības procesiem, kā arī prasmes stratēģiskajā plānošanā. "Esmu drošs, ka jaunais vadītājs, balstoties uz tiesiskuma vērtībām, spēs nodrošināt Latvijas cietumu sistēmas attīstību un realizēt praksē Eiropas vērtībām atbilstošas sodu izpildes sistēmas uzdevumus," uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Dmitrijs Kaļins līdz šim ir veicis Olaines cietuma priekšnieka pienākumus. Tai skaitā konkursa uzvarētājs no 2015. līdz 2016. gadam bijis arī būvdarbu koordinators Norvēģu finanšu instrumenta projektā un organizējis būvdarbu procesus jaunas nodaļas izveidei Olaines cietumā.

Savukārt no 2019. gada Kaļins koordinējis Norvēģijas finanšu instrumenta projektu ar mērķi Olaines cietuma teritorijā izveidot jaunu Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālistu mācību centru. No 2020. gada Dmitrijs Kaļins pārstāv Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi "EuroPris" organizācijas darba grupā.

Kaļins Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir ieguvis profesionālās augstākās izglītības diplomu un darba aizsardzības vecākā speciālista kvalifikāciju, kā arī ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnēs.

Kā vēstīts iepriekš, konkurss norisinājās četrās kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un kandidātu atbilstību izvirzītajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā kandidāti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt vakanto amatu un izklāstīja savu redzējumu par IeVP darbības prioritātēm, attīstību un primārajiem darbiem tuvāko trīs gadu laikā, lai būtiski samazinātu noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tāpat otrās kārtas laikā kandidātiem bija jāatbild uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Šīs kārtas laikā tika novērtētas arī kandidātu komunikācijas, argumentācijas un prezentācijas prasmes.

Uz konkursa trešo kārtu izvirzīto kandidātu vērtēja, pārbaudot tā vadības kompetences: komandas vadīšanas un pārmaiņu vadīšanas prasmes, orientāciju uz attīstību, stratēģisko redzējumu, kā arī spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Savukārt konkursa ceturtajā kārta notika pārrunas starp tieslietu ministru un komisijas ieteikto amata kandidātu.