Krievijai noteikto sankciju ietekmē Latvijā pieaug aizdomīgu darījumu risks
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un tam sekojošajām sankcijām dramatiski pieaudzis ziņojumu skaits par to iespēju iespējamu apiešanu.
Karam Ukrainā ir ne tikai militāra fronte, ko lieliski ilustrē pie Krievijas vēstniecības izvietotais iznīcinātais okupantu tanks, bet arī ekonomiska fronte. Rietumi vērsuši vērienīgas sankcijas pret agresorvalsti.
Tās piemērotas gan konkrētiem uzņēmumiem, gan precēm, gan cilvēkiem – tai skaitā politiķiem un Kremļa galma oligarhiem. Tāpat Rietumi vērsušies pret Baltkrieviju.
Sankcijām ejot plašumā, loģiski, ka arī atbildīgās iestādes saņem aizvien vairāk signālu par to iespējamu pārkāpšanu. Finanšu izlūkošanas dienestā 2021. gadā bija 12, bet 2020. gadā 13 šādu ziņojumu. Pērn – 281. Šā gada pirmajos divos mēnešos to skaits jau pārsniedz 60.
"Mēs redzam galvenokārt starpnieku izmantošanu tādās valstīs, kas nenosaka sankcijas pret Krieviju. Gan maksājumu veikšanai, gan preču pārvešanai."
TV3 Ziņās jau esam stāstījuši, cik dramatiski pieaudzis Latvijas uzņēmumu eksports uz tādām valstīm kā Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna. Turklāt te runa ir pamatā par tām precēm, kuru eksports uz Krieviju un Baltkrieviju sarucis visvairāk.
"Neapšaubāmi aiz tā var slēpties arī leģitīma diversifikācija. Tiem darījumiem, kas bija ar Krieviju, tagad ir atrasti jauni partneri šajās NVS valstīs, bet tikpat labi konkrētos gadījumos mēs redzam indikācijas, ka tā ir sankciju apiešana. Nekādā gadījumā neapgalvoju, ka visi šie darījumi ar sankciju apiešana, bet kā indikators tas ir redzams."
Šodien notika īpašs seminārs uzņēmējiem par sankcijām. Par to pārkāpumu draud kriminālatbildība, tāpēc arī pašiem uzņēmējiem jābūt īpaši piesardzīgiem tirdzniecībā ar NVS valstīm un iespēju robežās jāpārbauda sadarbības partneris.
"Ja gadījumā tomēr grib iet un šajā riskā atrasties, jāņem vērā, ka mīnas šajā laukā ir un neviena vien."
Finanšu sektora regulators no pērnā marta līdz gada beigām saņēmis vairāk nekā 1200 iesniegumu saistībā ar sankcijām. Patlaban Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 80 miljonu eiro.
"Tiek domāts par veidiem, kā šos līdzekļus darīt pieejamus Ukrainai, lai atjaunotu Ukrainas infrastruktūru."
Latvijā patlaban nav vienas atbildīgās institūcijas par sankciju jautājumiem. Centrālas Bankas ieskatā tāda būtu jāizveido.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
