Kulbergs kritisks pret slimnīcu sistēmu: ar pārgrieztu pirkstu vedam uz augstākā līmeņa iestādēm

Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes Kulbergs norādīja, ka Valsts kontroles secinājumi, ar kuriem valdība šodien iepazīstināta, ļoti precīzi parāda patieso situāciju veselības aprūpes sistēmā.

"Tik ilgus gadus – 15 gadus – ir ielaista šī veselības aprūpes sistēmas neefektivitāte," sacīja premjers.

Viņš kritizēja modeli, kurā slimnīcas darbojas kā kapitālsabiedrības, lai gan lielāko daļu finansējuma tām nodrošina valsts. "Mums ir komercsabiedrības, kuru funkcija pēc būtības ir pelnīt, bet valsts uzdod funkciju ārstēt cilvēkus. Tas, manuprāt, ir neiedomājams modelis," uzsvēra Kulbergs.

Premjers norādīja, ka šādā sistēmā valsts arī nevar pilnvērtīgi noteikt, kam tieši tiek novirzīts piešķirtais finansējums. "Piešķirot naudu, mēs nevaram pateikt, ka māsiņām atalgojums kāps. Tas vienkārši nav iespējams," sacīja Kulbergs.

Viņa ieskatā lielākā problēma ir tā, ka sistēma maksā par manipulāciju skaitu, nevis par pacienta izārstēšanu. "Visa sistēma ir būvēta uz manipulāciju skaitu. Tās tiek apmaksātas un kontrolētas, nevis tas, cik pacientu ir izārstēti," norādīja premjers.

Kulbergs brīdināja, ka, nemainot sistēmu, papildu naudas piešķiršana veselības aprūpei problēmas neatrisinās. "Ja mēs šobrīd piešķirsim vēl 100 vai 200 miljonus, tas aizies, piedošanu, melnajā caurumā, kur nav tiešas kontroles, vai tas aiziet veselībai vai ne," sacīja premjers.

Kā vienu no absurdākajiem piemēriem viņš minēja uzņemšanas nodaļu tīklu. Pēc premjera teiktā, no 41 slimnīcas 39 ir uzņemšanas nodaļas, taču realitātē ne vienmēr tajās pieejami attiecīgie speciālisti un pakalpojumi.

"Dzīvē notiek tā, ka mēs varētu šodien aizbraukt apskatīties, kur ir šīs uzņemšanas nodaļas, un tur nebūs pretī ne attiecīgā ārstniecības personāla, ne šo pakalpojumu," sacīja Kulbergs. Viņš piebilda, ka šobrīd izveidojusies absurda situācija – lētāk būtu iegādāties helikopterus un tādā veidā ārstniecības iestādēs nogādāt pacientus, nevis mediķiem braukt no vienas uzņemšanas uz otru, meklējot vajadzīgo speciālistu.

Viņš uzsvēra, ka valstij ir nepieciešama skaidra karte – kurā slimnīcā un kādu palīdzību pacients var saņemt. "Nav skaidras kartes, kurā vietā var saņemt kādu medicīnas pakalpojumu. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem," norādīja premjers.

Īpaši asi Kulbergs kritizēja situāciju Rīgā, kur, pēc viņa teiktā, trūkst zemāka līmeņa slimnīcu, tāpēc pat salīdzinoši vienkārši veselības problēmu gadījumi tiek vesti uz augstākā līmeņa ārstniecības iestādēm. "Ar parastu pārgrieztu pirkstu vai citām mazām manipulācijām vedam uz augstākā līmeņa slimnīcām. Mēs noslogojam visdārgāko aparātu ar vismazāko manipulāciju," sacīja premjers.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) skaidroja, ka Veselības ministrija virza slimnīcu tīkla reorganizāciju, kuras mērķis ir skaidri noteikt slimnīcu līmeņus un pakalpojumu pieejamību.

"Mēs ejam uz ļoti skaidru karti, lai Latvijas iedzīvotāji un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests zinātu, pie kāda līmeņa slimnīcas pacientam ir jāgriežas," sacīja Abu Meri.

Ministrs uzsvēra, ka slimnīcas slēgt nav plānots. "Mēs neslēdzam nevienu slimnīcu. Visas strādā, bet ar dažādiem skaidriem kritērijiem," norādīja veselības ministrs.

Viņš skaidroja, ka arī lokālajās slimnīcās paredzēts saglabāt neatliekamo palīdzību diennakts režīmā, lai pacientus varētu stabilizēt un vajadzības gadījumā pārvest tālāk. "Slimnīcu reorganizācijas mērķis ir drošs un kvalitatīvs pakalpojums Latvijas iedzīvotājiem," sacīja Abu Meri.

Ministrs arī uzsvēra, ka veselības aprūpes resursi jāizmanto daudz efektīvāk, īpaši ņemot vērā speciālistu trūkumu. "Mums ir jāizmanto mūsu resursi un kapacitāte ļoti efektīvi, pareizi un skaidri," norādīja Abu Meri.

Kulbergs, papildinot ministra teikto, slimnīcu līmeņu trūkumu salīdzināja ar izglītības sistēmu. "Mācīties saskaitīšanu vai reizrēķinu mēs neejam uz augstskolu. Mēs ejam uz pamatskolu. Veselības sistēmā šādas skaidrības praktiski nav," sacīja premjers.

Viņš uzsvēra, ka reforma ir neizbēgama, jo pašreizējā sistēma ļauj uzturēt pakalpojumu "uz papīra", lai gan realitātē tas pacientam var nebūt pieejams. "Cilvēkam neko nenozīmē, ka tur ir ēka un uz durvīm rakstīts "uzņemšana", ja tur nav ārsta vai iekārtu," sacīja Kulbergs.

Pēc premjera teiktā, būtiskākais ir mainīt slimnīcu pārvaldības un finansēšanas principus. "Manuprāt, ir jāizbeidz šī komercsabiedrību sistēma. Tās nav SIA, tās ir reālas funkcijas, ko valsts nodod," sacīja Kulbergs.