Lai mazinātu vardarbību, Latvijas skolās ievieš bulinga novēršanas programmu
Emocionāla un fiziska vardarbība bērnu un pusaudžu starpā Latvijā ir izplatīta problēma, un tieši mācību iestādēs bulings izpaužas visnopietnāk. Bulings nav īslaicīgs strīds vai kautiņš bērnu starpā, bet gan regulāra un apzināta rīcība, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Cerībā situāciju pamazām uzlabot, 60 Latvijas mācību iestādēs šoruden sāk ieviest starptautiski atzītu, Somijā izstrādātu programmu pāridarījumu mazināšanai, vēsta TV3 Ziņas.
"Mūsu klasē parasti apsaukā vienu bērnu un pazemo, mēs tā kā cenšamies daži iestāties, lai tā nedara, lai viņam palīdzētu. Un izdodas? Dažreiz jā, dažreiz – ne. Man tas tas justies ļoti slikti tā bērna priekšā, jo tas ir bēdīgi."
"Es neesmu piedzīvojusi, bet es esmu redzējusi, ka ir kaut kas gaiteņos," saka Rīgas Teikas vidusskolas skolniece Odrija.
"Tas jebkurā gadījumā notiek, bet mēs cenšamies, lai tā nebūtu. Bet – ko var darīt, lai tā nebūtu? Risināt situācijas bez kautiņiem," atzīst Rīgas Teikas vidusskolas skolēns Kaspars.
Šodien Rīgas Teikas vidusskolas skolēni simboliski ar krītiņiem uz asfalta parakstījās, apņemoties, ka šajā mācību gadā centīsies nedarīt viens otram pāri. Vienlaikus skolēni atzīst, ka ar bulingu saskaras.
Tā dēvētais bulings jeb citu pazemošana var izpausties dažādos veidos – kā regulāra apsaukāšanās, iebiedēšana ar fiziskiem draudiem, ņirgāšanās, tostarp apcelšana, izmantojot sociālos tīklus. Taču pats galvenais – šī rīcība ir apzināta un atkārtota.
Dati liecina, ka šī problēma skolās ir aktuāla – trešā daļa skolēnu Latvijā vismaz pāris reižu mēnesī cieš no vardarbības. Pieaug arī kiberbulings jeb pazemošana digitālajā vidē, to novērojis arī Rīgas Teikas vidusskolas personāls.
"Viņiem ir dažādas grupiņas, draugu grupas, nedraugu grupas, klases grupas, dažādi čati, un tos vispār ir ļoti grūti izķert. Tikai tad, ja bērni paši nāk un stāsta, ka viņi ir cietuši no kiberbulinga… Arī tad, ja bērns tiek izslēgts no kādas grupas, arī tā jau ir vardarbība? Tieši tā, arī tā ir vardarbība."
Līdz šim mācību iestādes ar bulingu centušās tikt galā saviem spēkiem, taču šoruden 60 Latvijas skolās ieviesta starptautiska pāridarījumu novēršanas programma "KiVA", kas aizgūta no Somijas. Tā ietvers prevenciju – spēļu un nodarbību veidā skolēnus informēs, trenēs viņu sociālās prasmes un empātiju, kā arī skolās darbosies speciāli mācītas komandas bulinga gadījumu risināšanā.
"Skolotājs ir ļoti, ļoti svarīgs posms šajā visā, jo skolotāji ir gan tie, kas vadīs nodarbības, aktivitātes, gan visas šīs lietas. Skolotāji un viss personāls ir atbildīgi, lai tiešām skolā nenotiktu bulings. Kāpēc? Tāpēc, ka pirmais cilvēks, kurš redz bulinga gadījumu, vienalga, vai tas ir gaitenī, pie skolas vai uzzina par "whatsup" sarakstēm, vai pirmais cilvēks, kuram vecāki nodod informāciju, viņam ir jāpilda speciāla veidlapa."
Programma ir zinātnē un pierādījumos balstīta pieeja vardarbības mazināšanai. To ieviešot, pieaug ne vien pedagogu spēja atpazīt un risināt bērnu un pusaudžu konfliktus, bet arī mudina skolēnus nepieļaut citu pazemošanu.
"Tas ietekmē arī to, kāda veidā mēs audzinām jaunāko paaudzi reaģēt uz pāridarījumiem, tas ir vai nu ignorēt, vai iesaistīties un palīdzēt. Jo bulingā ir trīs puses – tas, kurš cieš, tas, kurš veic pāridarījumu, un pārējie – kas ir vērotāji."
"KiVA" programma bulinga novēršanai darbojas 20 valstīs. Pirmie augļi gan nenākot uzreiz. Pieredze liecinot, ka ar tās palīdzību astoņu gadu laikā vardarbības gadījumus izdodas samazināt gandrīz uz pusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
