Lai samazinātu elektropārrāvumus, rosina par 10 metriem paplašināt elektrolīniju aizsargjoslu platumu

Spēkā esošais regulējums paredz, ka 330 kilovoltu elektrolīnijām aizsargjosla jeb zona, ko drīkst attīrīt no kokiem, ir 27 metri uz katru pusi, bet 110 kilovoltu līnijām – 13 metri uz katru pusi.

Kā norāda uzņēmuma "Augstsprieguma tīkls" vadītājs Rolands Irklis, sagatavotās likuma izmaiņas paredz aizsargjoslu paplašināšanu par pieciem metriem uz katru pusi.

"Mēs esam izrēķinājuši, ka, paplašinot trasi par pieciem metriem uz katru pusi, iekritušo koku skaits mums samazinātos par 80%. Tāpēc ka 80% no tiem, kas iekrīt, atrodas šajā papildu piecu metru joslā," pirmdien norādījis "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Šo jautājumu aktualizējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, viņaprāt, šādas likuma izmaiņas jau sen bija jāpieņem.

"Var teikt: kāpēc tas nav izdarīts ātrāk? Tāpēc, ka ir noticis tas, kas parasti Latvijā notiek. Visi saprot kopējo labumu, bet tad sākas problēma ar vides aizsardzības jautājumiem, ar īpašniekiem, dažāda veida situācijas, un to kompromisu meklē pietiekami ilgi. Es tomēr gribu cerēt, ka Saeima ātri nobalsos tad, kad sāksies darbs, un šīs stigas tiks iztīrītas. Un nākotnē tā situācija neatkārtosies. Šo mācību mēs zinājām pirms diviem gadiem. Likumprojekti gāja ļoti ilgu saskaņošanas laiku. Tagad tas ir Saeimas rokās," pauž Rinkēvičs.

Ierosinājumu paplašināt elektrolīniju aizsargjoslas Saeimas Tautsaimniecības komisija plāno izskatīt nākamajā trešdienā. Tā TV3 ziņām sacīja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV): "Mums tiešām nav jāriskē ar elektroapgādi. Ja šo var atrisināt, turklāt tādā mērogā, ka veselas pilsētas tiek atslēgtas, šis lēmums jāpieņem šajā jautājumā. Tur es neredzu problēmu. Gaidām pilnu priekšlikumu, ekspertu ziņojuma ar pierādījumiem, ka tas atrisina šo situāciju. Un visticamāk būtu jāvirzās uz to. Mēs taču vēl tikai esam rudens sākumā. Atcerieties, kādas ir lielās rudens vētras. Otrreiz šādu situāciju nevajadzētu piedzīvot."

Rolanda Irkļa ieskatā stigas paplašināšana par 10 metriem ir samērīgs risinājums: "Mēs arī apzināmies, ka ir mežu īpašnieku intereses. Un tad ir jāsabalansē, protams, mūsu kā operatora vajadzības, sabiedrības vajadzības pēc elektrības noturības un arī īpašnieku intereses."

Turpretī gluži pretējs viedoklis ir Meža īpašnieku biedrībai. "Man tas atgādina tādu "zaļā komunisma" valdīšanas stilu. Jo līdz ar to meža īpašniekiem atņem daudzus… labi, kaut kas ir arī valstij, bet arī  meža īpašnieki zaudē daudzus tūkstošus hektāru. Tas ir briesmīgi, ka mēs atmostamies tikai tad, kad ir notikusi problēma un nelaime. Un risinājums ir elementārs – ir jāuzticas vairāk meža īpašniekiem," saka Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Edgars Dupužs.

Pēc Edgara Dupuža teiktā, meža īpašnieki jau sen bija nākuši klajā ar savu piedāvājumu, kas paredz elektrolīniju tuvumā ļaut audzēt kokus līdz tādam garumam, kas neapdraud vadus: "Tas ir tāds dabisks risinājums. No vienas puses, neizņemt no saimnieciskās aprites mežu. No otras puses, nenotiktu atmežošana, pret ko mēs it kā cīnāmies visi. Jo kompensācijas jau neviens netaisās maksāt, ņemot vērā to, ka 10 metri tiek zaudēti un elektrolīnijas ir ļoti, ļoti daudziem īpašumiem cauri."

Nupat pieredzētais negaiss izraisīja plašus bojājumus elektrotīklā, kuru rezultātā bez elektrības palika vairāk nekā ceturtdaļmiljons mājsaimniecību.