Latgalē izvietotas kaujas grupas ar pretgaisa aizsardzības raķetēm

Rēķinoties ar to, ka Latvijā atkārtoti var ielidot Krievijas droni, gar robežu izvietoti īpaši radari, kas piemēroti mazu, lēni lidojošu objektu atklāšanai, kā arī tuvas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Austrumu pierobežā debesis tagad sargā pastiprināti tāpēc, ka pirms nepilna mēneša Gaigalavas pagastā nokrita ar sprāgstvielām bruņots Krievijas kaujas drons. Nacionālie bruņotie spēki toreiz situāciju esot monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz agresorvalsts lidrobotu notriekt, nedz pacelt gaisā NATO iznīcinātājus.

Kā norāda Gaisa spēku pārstāvis, majors Imants Kleinbergs ar raķetēm bruņotās kaujas grupas ir mobilas, bet to skaitu viņš neprecizē.

"Mūsu uzdevums ir pastiprināt pretgaisa aizsardzību tieši visā pierobežas reģionā. Grupu skaits, protams, ir ierobežota informācija. Tā nav viena grupa. Tās ir vairākas grupas, kuras reaģē teritorijā. Un, ja izpildās visi kritēriji, ka šis ir militārs drons, militārs bezpilota lidaparāts, un attiecīgi iedarbojas apstākļi, kur tas būtu jānotriec, tad mēs esam gatavi to notriekt," saka Kleinbergs.

Uz Latgali nosūtītās mobilās kaujas grupas gaisa telpas aizsardzību veic diennakts režīmā. Kopā ar profesionālā dienesta karavīriem no Gaisa spēkiem Latgalē izvietoti arī valsts aizsardzības dienesta karavīri, kuri apmācīti, kā rīkoties ar pretgaisa aizsardzības raķetēm.

"Kā VAD karavīram tas tiešām, es teiktu, diezgan interesants izaicinājums. Noteikti redzu arī jēgu no sevis šeit, jo, pirmkārt, mēs esam lielākā sastāvā, tādā veidā arī labāk pastiprinot savu darbību šeit," pauž valsts aizsardzības dienesta karavīrs.

Paredzams, ka mobilo kaujas grupu darbība Latgalē kļūs par ikdienu, jo uzdevumu veikšanai nav noteikts beigu termiņš. Komandieris Imants Kleinbergs uzsver, ka iedzīvotājiem nav jāuztraucas par karavīru klātbūtni, jo viņi izvietoti, lai rūpētos par valsts drošību.