Latvija aizsardzībai atvēlēs 2,5% no IKP

Jau šogad mūsu aizsardzības budžets ir sasniedzis 2,2% no IKP jeb 758 miljonus eiro. Taču, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vadošā koalīcija bija vienisprātīs, ka nepieciešams mērķtiecīgi turpinā stiprināt Latvijas drošību. Un, lai mērķi sasniegtu, šodien valdība atbalstīja aizsardzības budžeta pakāpenisku palielināšanu līdz 2,5% no IKP.

Krišjānis Kariņš

Ministru prezidents, "Jaunā Vienotība"

"Šajos laikos mums jāatcers, kas Krievija ļoti aktīvi strādā ar dezinformāciju, cenšas rietumu sabiedrībā, ko viņi uzskata par pretninieku, sēt visādas bailes, bažas, un tā tālāk. Mēs mūsu valstī varam justies droši, bet mums jābūt modriem. Un modriem nozīmē, turpināt stiprināt savu aizsardzības spēju."

Atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no IKP. Šogad aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no IKP. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP apjoma.

"Šajā palielinājumā mēs nekā jaunā savā stratēģijā neiestrādājam, bet bruņotajiem spēkiem bijis attīstības plāns uz diezgan daudziem gadiem uz priekšu un ar šiem papildu līdzekļiem mēs diezgan ātrāk attīstīsim zināmas spējas, nekā tas būtu bijis bez šīs papildu naudas," skaidroja Kariņš.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks skaidroja, ka, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko ir ietekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai.

"Mēs nedrīkstam sēdēt rokas klēpī salikuši un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā būs kāds cits, kas mūs aizstāvēs, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies savā aizsardzībā. Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem. Esmu pateicīgs kolēģiem par sapratni, elastību un operatīvo rīcību likumprojekta virzīšanā un apstiprināšanā," pauda Pabriks.

Aizsardzības ministrijā informēja, ka piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.

"Esmu gandarīts, ka Latvijas pilsoņi arvien vairāk iesaistās valsts aizsardzības nodrošināšanā, stājoties Zemessardzē vai kļūstot par profesionālā dienesta karavīriem. Pārliecība, ka mūsu valsts ir drošās rokās, ar katru dienu kļūst spēcīgāka. Latvijas aizsardzība ir mūsu visu kopīga atbildība, tāpēc aicinu ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā," aicina Pabriks.

Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. marta valdības sēdē konceptuāli tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas priekšlikums par budžeta izdevumu palielinājumu līdz 2,5% no IKP valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātai attīstībai.