Latvija aizsardzībai nākamgad plāno atvēlēt 4% no IKP

Klātesot Nacionālo bruņoto spēku komandierim Kasparam Pudānam, ministri pulcējās uz slēgtu valdības sēdi, kas ilga aptuveni četras stundas.

Lai attīstītu militāro industriju, valdība piešķīruši 26 miljonus eiro artilērijas munīcijas lādiņu komplektēšanas rūpnīcai, kam nākamgad būtu jāsāk darboties Iecavā. Valdība arī vienojusies, ka izdevumi aizsardzībai nākamgad jāpalielina no esošajiem 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 1,56 miljardiem eiro līdz vismaz 4% procentiem no kopprodukta, kas ir par aptuveni 240 miljoniem eiro vairāk.

"Protams, ka jāsaprot un jāapzinās – mēs dzīvojam izaicinājumu risku un arī apdraudējuma laika posmā. Un līdz ar to, protams, ka vislabākā atturēšana ir pamatīga aizsardzība," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pēc premjeres Evikas Siliņas (JV) teiktā, nākamajos gados būs jāturpina kāpināt aizsardzības izdevumi līdz pieciem procentiem jeb par aptuveni 690 miljardiem eiro vairāk, kas saskan ar ASV prezidenta Donalda Trampa uzstādījumu.

"Šobrīd tā ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka mēs nevaram apstāties pie sasniegtā. Un mums ir jāturpina arī šīs savas spējas vēl stiprināt. Un valdība faktiski ir gatava meklēt arī šīs iespējas. Skaidrs ir viens, ka tas nebūs viens finanšu avots, tur būs jākomplektē dažādi finansējuma avoti," teic Siliņa.

Nacionālajai drošībai veltītā valdības sēde sarīkota pēc Minhenes drošības konferences, kas vairojusi bažas, ka Eiropa vairs nevar paļauties uz ASV drošības garantijām, kas bijušas spēkā vairāk nekā 75 gadus kopš NATO dibināšanas. ASV jaunā administrācija arī brīdinājusi, ka amerikāņu spēki Eiropā nebūs mūžīgi, tomēr, Latvijas amatpersonu ieskatā, satraukumam nav pamata.

"Mums ir 14 NATO sabiedrotie šeit. Mums ir arī Amerikas spēki Latvijā. Nav nemazākās indikācijas, ka kaut kas varētu mainīties," saka ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kā norāda valdībā, ASV būtu jānovērtē, ka NATO austrumu flanga valstis ar aizsardzības izdevumu kāpināšanu rāda priekšzīmi pārējiem sabiedrotajiem.