Latvijā gada pirmajos mēnešos 157 kravu pārvadātāji centušies apiet sankcijas

Gadu pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas muitnieki joprojām sastopas ar gadījumiem, kad pārvadātāji cenšas pāri robežai pārvest sankcijām pakļautās preces, tā, piemēram, šā gada pirmajos divos mēnešos tādi ir bijuši jau 157 gadījumi – tie ir gan Latvijas pārvadātāji, gan pārvadātāji no trešajām valstīm, un nereti gadās tā, ka tiek pieķertas personas pret kurām jau ir ierosināti kriminālprocesi

TV3 Ziņas pabija Pāterniekos, Latvijas robežā ar Baltkrieviju, kur ceturtdien rindā uz robežšķērsošanu gaida aptuveni 200 kravas automašīnas. Muitniekiem šeit darba pilnas rokas – garās rindas saistītas ar padziļinātām kravu kontrolēm, lai pārliecinātos – vai pārvadātāji necenšas apiet noteiktās sankcijas, kas tika ieviestas pērn – 24. februārī, kad Krievija sāka karu Ukrainā.

"Re kur, aiz zaļā jumta tālāk tas dzeltenais angārs, tur ir rentgens, aizdzenot uz rentgenu, vari pirmais paskatīties, vai tiešām krava ir viendabīga, vai tur ir arī kāda cita prece iekšā." Pāternieku Muitas kontroles punkta virsuzraugs Uldis Ruļuks stāsta par procedūru, kas tiek veikta, lai novērstu centienus ievest – vai izvest no Eiropas Savienības aizliegtās preces. Tas ir ļoti apjomīgs un laikietilpīgs darbs.

"Ja tur ir kaut kādas 300 preču pozīcijas un skaidrs, ka tur neko nevarēs noteikt, tad šī ir padziļinātās kontroles ēka, mašīna iekšā un uz pilnu izkraušanu – tad tas process ilgst divas trīs dienas," norāda Ruļuks.

Lielākajai daļai sankcijām pakļauto preču bija noteikts pārejas periods, lai uzņēmēji varētu pielāgoties. Šis pārejas periods jau sen ir beidzies. Taču, neraugoties uz to, muitā joprojām saskaras ar mēģinājumiem kaimiņvalstīs – Krievijā un Baltkrievijā ievest aizliegtās preces. Šā gada pirmajos divos mēnešos aizturētas jau 157 kravas, kur pārvadātāji centušies aizliegtās preces ievest vai izvest no Eiropas Savienības. Kopš pērnā gada 24. februāra muitnieki aizturēja gandrīz 3200 šāda veida kravu.

"Šīs visas mašīnas, kas šeit stāv – tās vai nu ir joprojām muitas kontrolē, vai nu jau ir aizturētas," norāda Ruļuks. Veidi, kā cenšas apiet noteiktās sankcijas, ir dažādi, tāpat kā preču kategorijas, ko cenšas ievest un izvest no Eiropas Savienības.

"Dažādi veidi domāti mainīti preču kodi, kas neatbilst sankcijām, tas ir liels darba apjoms, lai veiktu sākotnēji dokumentāro kontroli, preču kodu kontroli, kravas kontroli. Ļoti bieži mēs sastopamies uz ievešanu Eiropas Savienībā – tas ir koks un koka izstrādājumi, tā kā mēs esam uz Baltkrievijas robežas šeit šī preču grupa vienmēr ir bijusi diezgan lielā apjomā, papildinoties sankciju sarakstam, ir dažādas rezerves daļas, bet tas ir pārsvarā izvešanai no Eiropas Savienības, elektroniskās iekārtas – ja paņem šos sankciju sarakstus, tad laikam tas viss saraksts arī ietilpst to gadījumu skaitā, kādi ir atklāti," saka Pāternieku Muitas kontroles punkta virsuzraugs.

Uz jautājumu, kā vērtēt sadarbības iespējas ar Baltkrievijas muitu kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā, Ruļuks atbild: "Nulle, nekādas, mēs nekomunicējam, mums nav aktuāli nekādi starpvalstu līgumi, visi, kas ir bijuši, ir pārtraukti vai iesaldēti, nekāda komunikācija mums nenotiek."

Muitā neslēpj, ka periodiski ir gadījumi, kad Baltkrievu puse apzināti kavē kravu plūsmu savā pusē – tas gan parasti novērojams pēc kādiem politiskiem paziņojumiem, kas saistīti ar Krievijas sākto karu Ukrainā vai jaunām sankciju paketēm.