Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir drošības iestāde, kas atbild par izlūkošanu un pretizlūkošanu, kā arī valsts noslēpuma un NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību.
SAB attiecīgi arī izdod pielaides darbam ar valsts noslēpumu. Tās neiegūšana vai zaudēšana savulaik maksājusi amatus augstām amatpersonām, piemēram, šī Saeimas sasaukuma laikā toreizējam ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.
Biroja direktora amats ir vakants kopš novembra, kad mūžībā devās iestādes vadītājs, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, un tad arī sākās specdienesta jaunā vadītāja meklējumi.
Lai gan publiski amatpersonas par to runājušas, viss process aizvadīts lielā slepenībā. Līdz sestdienai, kad Valsts prezidenta vadītā Nacionālā drošības padome paziņoja, ka SAB vadītāja amatam virza dienesta direktora vietnieku un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieku Egilu Zviedri.
Informācija par viņu ir ļoti skopa. Kandidāts nekad nav ieņēmis amatu, kas uzliktu pienākumu iesniegt publisku valsts amatpersonas deklarāciju. Kontus ar šādu vārdu neatrast sociālajos tīklos. Nav pat viņa fotogrāfijas, ko parādīt.
Zviedra CV liecina, ka 1990. gados viņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, vēlāk biznesa augstskolā "Turība" – maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
90. gados arī sākusies viņa pieredze drošības struktūrās. SAB viņš nokļuva 2000. gadā un pašreizējo – izlūkošanas pārvaldes priekšnieka – amatu ieņem kopš 2014. gada.
"Par to nav jāuztraucas, ka iepriekš šo personu neviens nezināja. Drīzāk būtu jāuztraucas, ja viņš būtu plaši zināms – gan sabiedrībai, gan arī mūsu potenciālajiem ģeopolitiskajiem pretiniekiem."
Kad jāizvēlas kādai iestādei jauns vadītājs, vienmēr ir divas iespējas – paaugstināt kādu no esošajiem darbiniekiem vai meklēt cilvēku no malas. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka pašā iestādē izaudzis cienīgs pēctecis.
"Īpaši šajā dīvainajā situācijā – gan ģeopolitisko, gan saistībā ar Covid-19 un robežām – ir labi, ka no faktiski pirmās dienas cilvēks var turpināt iestādes darbu."
Saeimas "Attīstībai/PAR!" frakcija, kuras pārraudzībā ir gan aizsardzības, gan iekšlietu joma, jau šodien lēma, ka atbalstīs Zviedra kandidatūru.
"Ņemot vērā Nacionālās drošības padomes lēmumu, kas faktiski bija vienlaicīgs un ka tur ir pārstāvji no piecām Saeimas frakcijām, es prognozēju diezgan plašu atbalstu kandidātam."
Citas Saeimas frakcijas paudušas vēlmi vēl uzklausīt Zviedri, taču nekas neliecina, ka viņa kandidatūru varētu neapstiprināt.
Turpmākais process, lai Zviedri ieceltu SAB direktora amatā, ir šāds: vispirms lēmums par atbalstu Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kas tiek plānots šajā trešdienā, 12. janvārī. Pēc tam, nedēļu vēlāk, balsojums parlamenta plenārsēdē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
