Latvijā izauguši bērzi pasaulē konkurē ar mētāla un naftas produkciju
No Latvijā izaudzētiem bērziem ražots saplāksnis ir atrodams teju visos mūsdienu transporta veidos. Piemēram, katras piektās kravas automašīnas puspiekabe Eiropā ir aprīkota ar Latvijā ražotu saplākšņa grīdu. Bērza saplākšņa ražošana veido zināšanām un tehnoloģijām bagātu eksporta nozari, kas nopelna vairāk nekā 300 miljonus eiro.
Sižetā redzamie ptuveni 600 000 jauno bērziņu atrodas stādaudzētavā "Zābaki". Kopumā gada laikā šeit izaug līdz pat diviem miljoniem stādu, kas rada ne vien jaunus bērzus, bet galvenokārt zināšanas par mežkopību.
"Latvija ir unikāla valsts, jo mēs esam bērzainākā valsts pasaulē. Mūsu mežsaimniecībā bērzs ieņem vadošo lomu." "Latvijas Finierī" skaidro, ka bērza saplāksnim galvenie konkurenti ir metāls un naftas produkti.
"Bērzs – mēs to vērtējam kā tādu inženiertehnisku produktu – saplāksni. Tas ir kompozītmateriāls, kam tiek spēcinātas fizikāli mehāniskās īpašības."
Sižetā redzams milzīgs koka ledusskapi, kur bērza stādi pavasari gaidīs mīnus trīs grādu temperatūrā.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur ir šāds koka ledusskapis. Arī citviet pasaulē visdrīzāk nav līdzīgas būves. Bērza saplāksnim ir daudz priekšrocību – kā jau redzējām, tam ir siltumizolācijas īpašības, un tas ļoti labi iztur vibrācijas slodzi. Tāpēc saplāksni izmanto ne tikai ēku būvē, bet arī transporta nozarē.
"Eiropā katra piektā puspiekabe ir ar Latvijas saplākšņa izcelsmi. Ja uz šosejas redzat tenta puspiekabi, tad katra piektā ir ar Latvijas grīdām."
Saplāksnis labi kalpo arī vilcienos, tankkuģos, būvniecībā un vēja turbīnās. Šobrīd uzņēmumā izstrādā "zaļo" līmi, kas saplāksni atbrīvotu no naftas produktu līmes. "Latvijas bio-ekonomika strauji attīstās. Meklē risinājumus, lai aizstātu naftas produktus," saka Biķis.
No bērzu mizām iegūtās izejvielas jau tagad iespējams izmantot skaistumkopšanā.
"Šo jau kā produktu var piedāvāt kosmētikas uzņēmumiem. Viņi var pielikt tās mazās nianses un ar mārketingu šo produktu pārdot cilvēkiem," skaidro Biķis.
Tas, kas sākas ar sīkām bērza sēkliņām, izaug par veselu nozari, kura ik gadu Latvijas uzņēmumos ienes aptuveni 300 miljonus eiro. Liela daļa eksporta ieņēmumu nonāk pie mežsaimniekiem, apkalpojošajiem uzņēmumiem un arī zinātniekiem, jo ik gadu 10% no ienākumiem tiek novirzīti jaunu zināšanu radīšanai.
Saplākšņa izstrādājumi tiek eksportēti uz aptuveni 70 pasaules valstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
