Latvija varētu būt jāpamet vairāk nekā 1000 Krievijas pilsoņiem, atklāj PMLP vadītāja

30. novembrī noslēdzās termiņš, kad tiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kuri savulaik bija nepilsoņi vai atteicās no Latvijas pilsonības, bija iespēja iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, lai turpinātu likumīgi uzturēties valstī.

Roze norāda, ka patlaban pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir iesnieguši aptuveni 15,5 tūkstoši Krievijas pilsoņu, bet termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus iesnieguši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Līdz ar to diezgan liels skaits to ir izdarījuši, bet, kā akcentē PMLP vadītāja, 30. novembra nosacījumi attiecas vien uz tiem, kas līdz 1. septembrim neko nebija darījuši, proti, nebija pirmoreiz mēģinājuši kārtot latviešu valodas eksāmenu, kā arī nebija pieteikušies uz atkārtotu mēģinājumu. Šādu cilvēku bija aptuveni 3,5 tūkstoši.

No tiem, kas neko nav darījuši vai arī viņiem nekas nepienākas, ir aptuveni 2,5 tūkstoši. Taču arī šo skaitli nevar saukt kā galīgo, jo, pirmkārt, cilvēki vēl kaut ko dara un iesniedz, otrkārt, PMLP lūgusi Robežsardzei pārbaudīt, cik no šiem cilvēkiem ir izceļojuši. Roze piebilst, ka daudzi izceļoja arī caur Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Skaidrāka aina par izceļojušajiem varētu būt zināma šīs nedēļas laikā.

Tāpat līdz 30. novembrim daudzi latviešu valodas eksāmenu mēģināja nokārtot otro reizi – daļa nokārtoja (apmēram 1500 cilvēku), nenokārtoja 4,8 tūkstoši, bet uz eksāmenu vispār neatnāca 1300.

Lai arī gala dati vēl tikai tiks aplēsti, Roze norāda, ka izraidīšana varētu attiekties uz vairāk nekā tūkstoti cilvēku. "Redzam, ka ir daudzi, kas nokavēja, mēģināja iesniegt termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus, bet diemžēl šiem cilvēkiem vien varam pateikt: "Jums jābrauc prom, jo likumā neviens no 12 punktiem uz jums neattiecas." Cilvēks nav strādājis, viņam nav ģimenes, proti, nav nekā, kādēļ viņš Latvijā varētu palikt."

Runājam par to, kā notiks cilvēku izraidīšana, PMLP norāda, ka šiem Krievijas pilsoņiem tiks sūtīta informācija par izbraukšanas rīkojumu, kas tiks piešķirts uz 30 dienām. Tiesa, ja cilvēkam būs kādi apstākļi, kuru dēļ viņš nevar izbraukt 30 dienu laikā, šo rīkojumu iespējams pagarināt līdz pat gadam.

Informācija par izbraukšanas rīkojumu tiks sūtīta uz pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Ja persona neatsauksies, PMLP lūgs Robežsardzi pārbaudīt, vai persona tur atrodas.

"Cik ir tādu, kurus būs grūti sasniegt, uzzināsim tikai procesa laikā, kas būs ilgstošs un sarežģīts. Tāpat cilvēki vēl aizvien varēs iesniegt dokumentus palikšanai. Vaicājot viņu viedokli, vispirms mēģināsim saprast, vai viņš brauks vai nebrauks prom," skaidro Roze.

Kas attiecas uz Kremļa draudiem Latvijai par Krievijas pilsoņu "deportācijām", Roze akcentē, ka PMLP vien pilda likumu un izbraukšanas rīkojumi nav nekas unikāls. Precīza statistika par šo gadu vēl nav pieejama, bet PMLP ir izdevuši aptuveni 370 izbraukšanas rīkojumu. Patiesībā katru gadu šādu cilvēku ir ap 350.

Roze arī norāda, ka likumdevējs deva iespēju tiem cilvēkiem, kas nezināja valodu, latviešu valodas eksāmenu kārtot otro reizi un saņemt uzturēšanās atļauju vēl uz diviem gadiem, lai valodu varētu izkopt vēl vairāk. Ja personas to nedarīja, viņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība.

Tāpat atbildība jāuzņemas tiem, kas teica: "Gan jau kaut kas mainīsies, neko nedariet." Ir daudzi, kas tam paklausīja.