Latvijai "Black Hawk", lietuvieši jau pērk HIMARS. Baltijas valstis pilda mājasdarbu un bruņojas

Sāksim ar mūsu pašu zemi. Vispirms jāizceļ, ka jūlija sākumā nu jau bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) rosināja Latvijā izveidot valsts aizsardzības dienestu. Lai arī joprojām tiek lauzti šķēpi par atsevišķām izstrādā likumprojekta nepilnībām vai neizpratnēm, piemēram, vai dienestam obligātam jābūt tikai vīriešiem vai arī sievietēm, ir visai droši, ka Latvijā šāds dienests tiks ieviests. Tas, kādā gala formātā un cik drīz tas tiks uzsākts, ir jaunās jeb 14. Saeimas rokās.

Lasi vēl: Vispārīgi tam esam gatavi. Kā Latvijā norisinātos mobilizācija?

Tāpat jūlija izskaņā Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar paziņojumu, ka tai ir trīs prioritātes attiecībā uz raķešu sistēmām, proti, krasta aizsardzībai pret kuģiem, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.  Attiecībā uz pēdējo ministrija nosūtījusi pieprasījumu ASV par raķešu artilērijas sistēmas HIMARS pieejamību un cenām. Gaidāmais iepirkums ir kopīgs Baltijas valstu projekts, kas kopumā izmaksās visai dārgi (sākotnēji tika lēsts, ka tie varētu būt ap 300 miljoniem eiro), līdz ar to AM sagaida, ka ASV to atbalstīs ar līdzfinansējumu.

Kā oktobrī paziņoja Pabriks, līdz 2025. gadam Latvija iecerējusi iegādāties sešas HIMARS sistēmas. Vienlaikus netiek izslēgts, ka ar to Latvija neapstāsies pie savu militāro spēju stiprināšanas – ļoti iespējams, nākotnē ministrija iegādāsies vēl vairāk šādu raķešu sistēmu. Tas gan ir ļoti atkarīgs no pieejamā finansējuma un citām pozīcijām.

Vēl jāpiebilst, ka septembrī Spilves lidlaukā un Liepājas lidostā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) militāro mācību cikla "’Namejs 2022’’ laikā jau varēja izmēģināt raķešu artilērijas sistēmu HIMARS darbību praksē kopā ar ASV sabiedroto karaspēku.

Savukārt šonedēļ NBS saņēma ilgi gaidītos pirmos divus ASV ražotos "’Black Hawk’’ helikopterus. Tie palēnām palīdzēs aizstāt armijas bruņojumā esošos padomju vai krievu ražojuma "’Mi-17’’ lidaparātus, kas jau savu laiku ir nokalpojuši.

Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis TV3 ziņām sacīja, ka jaunie armijas helikopteri ir ar ļoti plašu pielietojumu, tostarp var palīdzēt meklēšanā, glābšanā, medicīniskā evakuācijā, ugunsgrēku dzēšanā, kā arī militārajām vienībām. Vienlaikus komandieris atzīmē, ka aizstāt veco ar jauno nav nemaz tik vienkārši, jo Rietumos ražotā  bruņojuma vadīšana prasa arī jaunu zināšanu un iemaņu apguvi, kas prasa zināmu laiku.

Tiesa, tas nav viss – AM iecerējusi nākamgad saņemt vēl divus "’Black Hawk’’ helikopterus. 175 miljonu eiro vērto darījumu par četru helikopteru iegādi Latvija noslēdza 2018. gadā, un daļu izdevumu sedz ASV. Gaisa spēku modernizēšana turpināsies, bet konkrētas detaļas pagaidām netiek atklātas.

Lietuva – iegādājas astoņas raķešu artilērijas sistēmas HIMARS

Attiecībā uz valsts drošības stiprināšanu neguļ arī Lietuva. Tā līdzīgi kā Latvija iecerējusi iegādāties raķešu sistēmas HMARS un nupat ar ASV parakstījusi vienošanos, kas patlaban paredz – Lietuva iegādāsies astoņas šādas artilērijas sistēmas, kas Viļņai izmaksās 495 miljonus ASV dolāru un kuras tā saņems 2025. vai 2026. gadā. Lietuvai šis ir visu laiku dārgākais militārais iepirkums.

Vizītē uz Balto namu, lai noslēgtu vienošanos, bija devies Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anaškausks, kurš pēc tās sacīja: "Esmu gandarīts, ka vienošanos esam panākuši šogad. Mēs arī sākām sarunas ar ASV par sadarbību, lai HIMARS sistēmas vārētu integrēt mūsu armijas mācībās un uzturēšanas darbos.’’ Ministrs arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šīs raķešu sistēmas iegādājas visas Baltijas valstis.

Tāpat ASV iecerējusi savu spēku klātbūtnes statusu Lietuvā mainīt uz "’pastāvīgas rotācijas klātbūtni’’. Kopš 2019. gada Pabrades mācību poligonā Viļņas pievārtē ar nelieliem pārtraukumiem starp rotācijām jau ir izvietots ASV bataljons ar vairāk nekā 400 karavīriem. Taču izmaiņas paredzētu pāreju no bruņota bataljona lieluma vienības un lauka artilērijas baterijas izvietošanas uz pastāvīgu rotācijas klātbūtni, iepriekš vēstīja ASV vēstniecība Viļņā.

Jāpiebilst, ka vēstniecība savā paziņojumā arī uzsvērusi, ka, turpinot pildīt saistības pret saviem sabiedrotajiem Baltijas valstīs, ASV turpinās pastiprināt nepārtrauktu un pastāvīgu ASV militāro klātbūtni Lietuvā, Igaunijā un arī Latvijā. Plašāka informācija gan par Lietuvā esošā ASV bataljona pāreju uz pastāvīgu klātbūtni nav izskanējusi.

Igaunija – militārajā poligonā uzņem ASV sabiedroto kājinieku bataljonu

Kā mēdz teikt, trīs lietas – labas lietas. Arī Igaunijas Aizsardzības investīciju centra ģenerāldirektors Magnuss Valdemārs Sārs decembra sākumā parakstījis līgumu ar ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūru par augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS iepirkumu. Līguma kopējā summa ir vairāk nekā 200 miljoni dolāru, padarot to par Igaunijas visu laiku lielāko ieroču iepirkuma projektu. Ieroču sistēmas ražotājs ir "Lockheed Martin", un pirmās piegādes notiks jau 2024. gadā.

Jāpiebilst, ka Igaunijas un ASV savstarpējais līgums paredz arī munīcijas un sakaru līdzekļu iepirkumu, kā arī ietver apmācības, loģistikas un apkopes risinājumus. Iepirkuma komplektā ietilpst raķetes ar dažādu darbības rādiusu – no 70 līdz 300 kilometriem.

Savukārt piektdien, 16. decembrī, Veru pilsētas Aizsardzības spēku militārajā bāzē ieradās ASV kājnieku rota, kas turpmāk tur trenēsies un dienēs kopā ar igauņu Nacionālo bruņoto spēku 2. kājnieku brigādi, vēsta Igaunijas raidorganizācija ERR.

ASV spēku ierašanās un bāzēšanās Igaunijā ir daļa no NATO samitā Madridē panāktās vienošanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu par alianses austrumu spārna stiprināšanu.

"’Mūsu karavīri priecājas par ierašanos Igaunijā, un mēs ar nepacietību gaidām iespēju plecu pie pleca dienēt ar saviem sabiedrotajiem. Šī ir iespēja mācīties vienam no otra, attīstīt savstarpējo sadarbību un veidot spēcīgas savstarpējās saites,’’ sacījis pulkvedis, 1. kājnieku divīzijas artilērijas brigādes komandieris Ričards Ikena.

ERR vēl atzīmē, ka bez ASV karaspēka Igaunijā šobrīd dienē arī Lielbritānijas vadītā NATO kaujas grupa, kurā piedalās arī Francijas un Dānijas vienības un Islandes eksperti. Savukārt Baltijas gaisa drošības misijā Igaunijā piedalās Vācijas gaisa spēku vienība.