Latvijas iedzīvotāji kūtri izsaka savu gribu par orgānu ziedošanu
Latvijā jau pusotru gadu sistēmā e-veselība ikviens cilvēks pats var veikt atzīmi, piekrītot kļūt par orgānu donoru. Tomēr iedzīvotāju aktivitāte nav tik liela, un pārsvarā šīs ailītes ir tukšas. Tādos gadījumos atbildīgās personas par orgānu ziedošanu sazinās ar mirušā radiniekiem, bet arī tad bieži vien atsaka, vēsta TV3 Ziņas.
Pateicoties sveša cilvēka sirdij, nierei vai aknai katru gadu Latvijā vairāki cilvēki iegūst otru iespēju dzīvot. Pagājušajā gadā par donoriem kļuva 24 Latvijas iedzīvotāji. 20 no tiem – ar tuvinieku atļaujām, bet viens – to bija vēlējies pats, iepriekš e-veselībā atzīmējot "JĀ" orgānu ziedošanai. Vēl divi bijuši dzīvie radniecīgie donori.
Taču kopumā, vērtējot donoru kustību Latvijā, profesionāļi norāda, tā ir nepietiekama. Turklāt orgānu ziedošana mūsu sabiedrībā ir visai jūtīga tēma.
Latvijā jau pusotru gadu e-veselībā var paust savu gribu par orgānu ziedošanu, un savu piekrišanu ir devuši trīspadsmit ar pusi tūkstoši cilvēku. Bet nedaudz vairāk kā seši tūkstoši veikuši atzīmi – nē.
Tāpēc nelaimes gadījumos pārsvarā tiek vaicāts tuviniekiem, vai būtu ar mieru dot atļauju aizgājēja orgānus ziedot.
Reanimācijas nodaļa ir tā vieta, kurā nokļūst klīniski smagi pacienti, kuri, pierādītas smadzeņu nāves gadījumā, var kļūt par orgānu donoriem.
Visas šīs ir reanimācijas gultas, tad notiek pacientu ārstēšana, līdz tik pieņemts lēmums, ka diagnoze ir skaidra, obligāti nākamais – jābūt neiroloģiski izmeklētam par smadzeņu nāvi.
"Ir ģimenes, kas visas salikušas pa plauktiņiem. Saka, jā, dodiet, parakstīsim, izdarīsim, visam piekrītam, un tad tādi, kas negrib neko dzirdēt. Noliegums. Bet te jāņem vērā, ka cilvēkam tas notiek pēkšņi. Pārāk maz laika, lai orientētos un saprastu, kas ir kas. Tad tur tiek meklēti vainīgie, viss kas ir, bet kurš savācas, kurš nē, kurš negrib."
Latvijā kopumā orgānu transplantācija notiek diezgan reti, salīdzinot ar citu pasaules un Eiropas valstu pieredzi. Pie mums gadā parasti pārstāda mazāk par 50 orgāniem. Taču tas ir stāsts ne vien par tiem, kuri ziedo, bet arī tiem, kas izmisīgi gaida, jo tā ir vienīgā cerība tam, kas vēl dzīvo.
"Ziedojos orgānus, izglābjam trīs līdz četrus cilvēkus, kuriem tiek iedota jauna dzīve. Ar nesalīdzināmu dzīves kvalitāti, nekā dzīvojusi pirms tam. Būtiski, ka piekrīt ziedot."
Patlaban Latvijā darbojas trīs orgānu pārstādīšanas programmas. Visbiežāk veic nieru transplantāciju. Savukārt aknu un sirds transplantācija notiek tikai pa vienam vai diviem gadījumiem gadā.
"Pieejamība pēc donoru orgāniem, kas nav liela, un daudzos gadījumos svarīgi donoru rādītāji, orgānu izmēri, līdz ar to pieejamība nierēm lielāka, nekā sirdij un aknām," skaidro Vilmais.
Statistikas dati liecina, ka lielāka rinda, proti, 53 pacienti – šobrīd gaida nieres transplantāciju. 13 – sirds, bet trīs – aknas transplantāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
