Latvijas mežos strauji pieaug lāču skaits – jābaidās nav, bet piesardzībai jābūt

Lai apzinātu lāču populāciju valstī, Latvijas valsts mežzinātnes institūtā "’Silava’’ pašreiz notiek pētījums "’Lāču monitorings 2020–2022’’. Kā "’tv3.lv’’ stāsta viens no pētījuma autoriem un institūta vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, šobrīd vēl tiek gaidīts uz pēdējiem DNS paraugiem, kas atklās skaidrāku ainu par to, cik daudz lāču Latvijas mežos ir šobrīd.

Jaunākie rezultāti būs pieejami pēc aptuveni mēneša, bet iepriekšējā gada aplēses rāda – Latvijā ir no 30 līdz 60 lāčiem. Ozoliņš gan piebilst: "’Pilnīgi noteikti jau tagad varu teikt, ka pēdējais vērtējums būs lielāks.’’

Viņš skaidro, ka lāču skaita palielinājums Latvijā ir ļoti straujš un tas saistīts ar to, ka lāči mūsu valsts teritorijā sākuši vairoties. Tiesa, kā norāda pētnieks, grūti teikt, kad tieši sācies šis pieaugums – pirms diviem, trim vai pieciem gadiem –, taču tas noteikti noticis salīdzinoši nesen, jo vēl pirms desmit gadiem tik strauji lāču populācija mūsu valstī nepieauga.

Aplūkojot, kāda situācija ir reģionos, rekordliels lāču skaits jeb to populācijas blīvums šobrīd ir Ziemeļvidzemē – Salacgrīvas, Staiceles, Alojas, Limbažu un Mazsalacas novados. Otrajā vietā ir Krievijas pierobeža – Alūksnes, Balvu, Krāslavas un Ludzas rajoni. Ozoliņš piebilst, ka šeit lāču blīvums nav tik liels kā Ziemeļvidzemē, bet to šeit jau mitinās ilgāk un senāk.

Trešo vietu pēc lāču blīvuma ieņem Vidzemes centrālā daļa un Sēlija – Ērgļu, Lubānas, Madonas, Viesītes un Neretas apkārtnes. Kurzemē šobrīd varētu mitināties vien daži lāči, bet Zemgalē tie nav novēroti, kas skaidrojams ar to, ka šajā reģionā pārsvarā ir vien lauki nevis meži.

Risks pastāv, bet pietiek ar piesardzību

Lāču savairošanās, protams, arī paredz problēmjautājumu attīstību. Ozoliņš norāda, ka viena problēma ir lāču nodarītie postījumi bišu dravām. Tāpat lāči citās valstīs mēdz uzbrukt lauksaimniecības dzīvniekiem, bet Latvijā, par laimi, šādi uzbrukumi nav konstatēti.

Otra problēma ir apdraudējums cilvēku veselībai, bet ne dzīvībai – vismaz ne Latvijā. "’Eiropas valstīs tie ir ļoti atsevišķi gadījumi un pie daudz lielāka lāču blīvuma. Taču fiziskais un morālais kaitējums gan ir iespējams,’’ paskaidro pētnieks.

Viņš piebilst, ka pastāv zināms lāča uzbrukuma risks, taču šī varbūtība nav lielāka par jebkuru citu apdraudējumu. "’Tā ir vēl viena bīstamība. Dzīvot vispār ir bīstami, mūs apdraud daudz kas – gan pilsētā, gan mežā. Un lāči tagad ir vēl viens papildu faktors, bet nebūt ar lielāku varbūtību kā jebkurš cits apdraudējums,’’ uzsver Ozoliņš.

Taujāts, kas varētu būt tie gadījumi, kad lācis tomēr uzbrūk, pētnieks paskaidro, ka lācēnu klātesamība ir svarīgs aspekts. "’Šajā negadījumā (lāča uzbrukumā mežzinim – red.) noteicošais bija tas, ka tur bija lācēni un cilvēks atradās ļoti tuvu. Lācēni no marta līdz maijam ir nevarīgi, nespēj atstāt migu, bet lācene jau ir pamodusies, un mātes instinkts aizstāvēt lācēnus ir ļoti spēcīgs. Cilvēks šajā gadījumā atradās ļoti tuvu, kādu desmit soļu attālumā. Tur neko vairs nevar darīt.’’

Uzzini vairāk: Žīguros cilvēkam uzbrucis lācis

Taču, kā norāda Ozoliņš, mierinājums šajā ir – nav zināmi gadījumi, kur šāda sastapšanās beigtos īpaši nelāgi, jo lācene nav ieinteresēta nogalināt, bet gan viņa novērš, viņasprāt, notiekošu uzbrukumu. "’Ja cilvēks bēg un kliedz, lācene viņu nepiebeigs. Bet, protams, ir grūti iestāstīt, ka, atrodoties ar kāju lāča mutē, to varētu mierīgi pārdzīvot,’’ piebilst pētnieks.

Kā rīkoties, sastopoties ar lāci?

Dodoties mežā, protams, nekad nevajadzētu būt pārdrošam, bet gan zināms satraukums un piesardzība jāsaglabā vienmēr. Un, ja tiek pamanīts vai sadzirdēts kaut kas aizdomīgs, pētnieks aicina nekavējoties doties prom. Šī piesardzība jāievēro, jo mežā iespējams sastapties ne tikai ar lāci, bet arī citiem lieliem zvēriem, kas var būt tikpat bīstami.

Lai samazinātu iespēju, ka nāksies skatīties lācim acīs, Ozoliņš aicina, neļaut sev pārsteigt lāci. Tas nozīmē, ka mežā jāuzvedas diezgan skaļi. Tāpat, ja lācis jau ir pamanīts, pētnieks vēlreiz uzsver, ka nedrīkst klusi noslēpties vai piezagties un mēģināt nofotografēt. Ir jādara pretējais – radot troksni, jādodas otrā virzienā. Savukārt, ja plānots mežā nakšņot, pārtika jāatstāj mašīnā vai jāiekar kokā.

Lūk, arī "’Latvijas valsts mežu’’ ieteikumi gadījumam, ja mežā nākas sastapties ar lāci:

Ja ķepaini satiec vai novēro tā pēdas, mežzinātnes institūtam "’Silava’’ iespējams iesūtīt savus novērojumus, jo tie var noderēt pētījumā. Tiesa, iedzīvotāji aicināti iesūtīt ([email protected]) ļoti skaidrus novērojumus, tostarp precīzu atrašanās vietu, fotogrāfijas ar ķepu nospiedumiem, un citu noderīgu informāciju. Tāpat savus novērojumus par meža zvēriem iespējams iesūtīt Dabas aizsardzības pārvaldei vietnē "’dabasdati.lv’’.