Tagad atkal ir iespējams ieraudzīt to pašu plīša lācīti, lelli vai skolas somu, kas bija bērnībā – tūkstošiem bērnu mantu ir apskatāmas muzejā, kuru izveidojusi Latvijas bērnu rotaļlietu kolekcionāre, vēsta "900 sekundes".
No šaurajām telpām muzejs "Mūsu bērnība", kura kolekciju pandēmijas dēļ gandrīz nav redzējuši apmeklētāji, ir pārcēlies bijušās šūšanas fabrikas "Latvija" plašajās telpās. Te var apskatīt desmitiem tūkstošu mantu, kas bērnībā ir bijušas tiem, kas auga 60.,70.,80., gados.
Muzejs strādā vienu mēnesi, bet apmeklētāji ļoti labprāt te iegriežas, stāsta Latvijas bērnu rotaļlietu kolekcionāre Jana Voronova.
Dzelzs priekškars savulaik neļāva bērniem tikt pie rotaļlietām, kas ražotas Eiropā vai citviet pasaulē, piemēram, šis dzelzceļš ir ražots Vācijā, un tas bija katra zēna sapnis. Ieraugot šo dzelzceļu muzejā, apmeklētājiem kārojas to aiztikt ar rokām, kaut gan tas nav atļauts.
Jana Voronova
kolekcionāre, muzeja "Mūsu bērnība" saimniece
"Viņi nevar kontrolēt savas emocijas un grib pieskarties savai bērnībai. Tas ir muzeja mīļākais eksponāts. Bieži vien katrs pieaugušais grib nospiest pogu, ļoti ilgi skatās, stāv, spēlējas ar šo dzelzceļu."
Cilvēki parasti brīnās, kāpēc lecamaukla pēkšņi kļuvusi īsāka vai auto bija krietni lielāks, Jana stāsta, aizmirstot, ka paši bērnībā bijām citā augumā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Patlaban bērni bauda rotaļlietu pieejamības pārpilnību, ja vien vecāki spēj tās nopirkt. Tā bija ne vienmēr. Sižetā redzamā lelle tika ražota 80. gados rūpnīcā "Straume", un tā ir bijusi vairāku meiteņu sapnis. Jana Voronova, kas pēc izglītības ir socioloģe, kolekcionēt bērnu rotaļlietas sākusi nejauši pirms 13 gadiem, un šis process ļoti ievilka, Jana smej. Savu nepiepildīto bērnības sapni šeit ieraudzījis arī mans mīļākais operators Ilmārs Roķis.
Ilmārs Roķis
TV3 seja, operators
"Elektromehāniskais konstruktors. Brīnumaina lieta! Vienīgi rocība tajos laikos nebija tāda, pie tāda es tomēr netiku. Tiku pie vienkārša mehāniskā konstruktora, bet tik un tā biju laimīgs kā zilonis."
Muzejā var apskatīt ne tikai mantas, bet arī visu to, kas bija mūsu vecāku un vecvecāku mājokļos, tostarp smaržas, sāls paciņas, dažādus kārumus, ko uz muzeju sākuši nest paši apmeklētāji.
Pagaidām muzejs strādā tikai brīvdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00.
