Latvijas un Eiropas speciālisti dalās pieredzē asinsvadu ārstēšanā
Austrumu slimnīcā piektdien pulcējās ārsti, lai spriestu par aterosklerozes ārstēšanas jaunākajām metodēm. Viņi stāsta, ka lielākoties mēs šo slimību pazīstam saistībā ar sirds un galvas asinsvadu aizsērēšanu, taču līdzīgi procesi var notikt arī citviet ķermenī. Iedzīvotāj tiek aicināti pārbaudīt savu veselību, "nesadzīvot" ar sāpēm un savlaicīgi meklēt speciālistu palīdzību.
Vairāk nekā 2000 operāciju gadā – tādi ir Austrumu slimnīcas statistikas dati par veiktajām manipulācijām tiem pacientiem, kas sirgst ar aterosklerozes izraisītām slimībām. Un šis skaits pieaug katru gadu.
"Vidēji mēs redzam tendenci, ka tas pieaugums ir plus 10% gadā. Protams, vai tas saistīts tikai ar pašas slimības attīstību, domāju, ka nē. Daļēji saistīts arī ar to, ka mūsu metodoloģija, mūsu iespējas ārstēt to, kas kādreiz nav bijis iespējams ārstēt – pieaugušas. Līdz ar to šodien runājam par minimāli invazīvās radialoģijas iespējām," saka RAKUS invazīvā radialoģe Aina Kratovska.
Pacientiem tā ir saudzējošāka metode. Turklāt šādas operācijas var veikt arī tiem, kuriem klasiskā ķirurģiskā iejaukšanās nav iespējama.
"Kas ir būtiski, šīs slimības var izraisīt cilvēkiem ilgstošu invaliditāti un arī mirstību. Tāpēc būtiski apmainīties ar zināšanām, komplikāciju iespējamajiem risinājumu veidiem," norāda RAKUS invazīvā radialoģe Santa Ponomarjova.
Tāpēc paralēli diskusijām, slimnīcas vadošie ārsti kopā ar Eiropas ekspertiem veica arī sarežģītu operāciju. Medicīnas valodā runājot, operāciju zālē notika aortas un iegurņa artēriju rekonstrukcija. Proti, pacientam saudzīgā veidā, veicot nelielu griezienu, asinsvadā tiek ievadītas nepieciešamās ierīces.
Veicot šādas mazinvazīvas operācijas, bieži vien nav nepieciešama vispārējā narkoze un pēc tam ir daudz ātrāka atveseļošanās.
Tikmēr runājot par pašu slimību, speciālisti norāda, ka lielākoties to pazīstam saistībā ar sirds un galvas asinsvadu aizsērēšanu, taču līdzīgi procesi var notikt arī citviet ķermenī. Un bieži vien cilvēki par to nemaz nenojauš.
"Tas nav tikai sirdī un galvā, bet arī citos asinsvados. Arī aortā. No tās asinsvadi iet uz visiem orgāniem. Un tad sadalās un iet uz kājām. Mūsu cilvēki ļoti bieži jauc. Saka, ka problēmas ar vēnām. Bet ne būt ne ar vēnām, bet ar artērijām. Tad cilvēks nobīstas, jo pie kā var novest šī slimība? Pie gangrēnas un kājas amputācijas," teic RAKUS asinsvadu ķirurģe Patrīcija Ivanova.
Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti pārbaudīt savu veselību, "nesadzīvot" ar sāpēm un laikus meklēt speciālistu palīdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
