Latvijas upēs testē veiksmīgākos ūdens kvalitātes uzlabošanas paņēmienus
Zinātnieki un dabas eksperti vairākās Latvijas upēs sākuši testēt – kā uzlabot ūdens kvalitāti un mazināt lauksaimniecības nodarīto kaitējumu. Tiek atjaunoti mitrāji, izbūvētas zivju nārsta vietas un ierīkotas upju pārejas lopiem. Iesaistītie stāsta, ka projekts ir savā ziņā unikāls, jo ļaus atrisināt daudzus strīdus starp zemniekiem, dabas aizstāvjiem un politiķiem, vēsta TV3 Ziņas.
Viens no "Life GoodWater" projekta aktīvākajiem posmiem patlaban aizrit Limbažu novada Mazupītes krastos – jau vairākas nedēļas te notiek būvdarbi, lai labiekārtotu trīsarpus kilometru garu upes posmu.
"Zinātnieki divus gadus veica izpēti, ņēma ūdens paraugus, novērtēja to kvalitāti, veica zivju uzskaiti un uz tiem rezultātiem viņi ieteica, kas šajās ūdens notekās būtu jādara, lai uzlabotu ūdens ekoloģisko kvalitāti, zivju atražošanas iespējas."
Daļā upes darbi jau pabeigti, piemēram, izbūvēts viens no trim sedimentācijas baseiniem, kas ļoti vienkāršoti runājot – kavēs upes aizaugšanu.
"Mēs izveidojam gultnē paplašinājumu un padziļinājumu, tādējādi sekmējot ūdens plūsmas samazinājumu un līdz ar to, izmantojot fizikas likumus, ūdens nestajām daļām ir iespējams izgulsnēties, tādējādi neveidojot sanesumus turpmākajos upes posmos."
Līdzās Mazupītei ir arī govju ferma un šo noteku lopi izmantoja ne tikai dzeršanai, bet arī kā pāreju no vienām ganībām uz otrām. Tas bijis pamats testēt – kā nodrošināt govju pārvietošanos, nekaitējot upei.
"Iepriekš govis gāja pāri vienkārši pa augsni, līdz ar to katru reizi kā tās gāja, tās uzduļķoja šo augsni, līdz ar to augsne turpināja ceļu ūdens tecē," stāsta VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" projektu vadītājs.
Visi šie pasākumi gan ir sava veida eksperiments – vai tie strādā varēs saprast tikai tuvāko gadu laikā. Piemēram, ar govju pārejām jau tagad esot skaidrs, ka oļi tām nav piemērotākais materiāls.
"Šajā gadījumā mēs mācāmies procesa gaitā – sākotnēji bijām plānojuši tikai šādu frakciju, bet, runājot ar lauksaimnieku, pēc pirmajām izmantošanas reizēm mēs konstatējām, ka govīm nepieciešama arī mazākas frakcijas grunts, lai atvieglotu viņām pāreju, jo šāds segums tām tomēr ir neierasts," norāda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors.
Projekta īstenotāji jau paguvuši izbūvēt arī dažas zivju nārsta vietas – tādas paredzētas katrā labiekārtojamā posma kilometrā. Lai zivīm radītu piemērotus apstākļus, upes gultnē sabērti oļi, kā arī atstāti lielāki akmeņi, kur tām paslēpties un atpūsties.
"Vēlamie rezultāti ir, ka šeit nārstos no jūras ienākošās zivis. Kolēģu – "Bior" izpētes rezultāti liecina, ka šeit ir bijušas nārsta vietas un par to, ka šeit nāk zivis no jūras, liecināja arī nelegāli zvejas rīki, kuri upes pārtīrīšanas posmā tagad ir izņemti."
Kopumā projektā ir iesaistīti 19 partneri – ministrijas, dabas organizācijas, lauksaimnieki. Tik vērienīgs projekts pie mums notiekot pirmo reizi un tā esot unikāla iespēja saprast, kas piemērots tieši Latvijas apstākļiem.
"Šeit varēs atrisināt daudzus strīdus, kas ir starp lauksaimniekiem, vides speciālistiem, būvniekiem, zinātniekiem – tā būs pieredze, kuru varbūt varēs izmantot likumdošanā, meliorācijas noteikumu sakārtošanā."
Līdzīgi darbi plānoti vēl vismaz četrās upēs visā Latvijā. Projekts ilgs līdz pat 2027. gada beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
