Latvijas Valsts ceļi: Ragana‑Turaida autoceļa defektu novēršana ir bijusi nekvalitatīva
Vidzemē autobraucējus nepatīkami pārsteidz nesen atjaunotais, bet nu jau atkal pleķainais asfalts uz ceļa Ragana-Turaida. Vēl šī gada augustā tur notika iepriekš veikto remontdarbu defektu labošana. Taču arī pēc tā nešķiet, ka defekti būtu pazuduši. Būvnieks kļūdas neatzīst, bet uzņēmums "Latvijas valsts ceļi" par tālāko rīcību lems pavasarī, kad būs redzams, kā ceļš pārcietis ziemu, vēsta TV3 Ziņas.
Arī pēc iepriekšējo remontdarbu defektu novēršanas uz autoceļa Ragana- Turaida paradās ļoti nepatīkams skats. TV3 Ziņas noskaidroja, ko saka būvnieki un uzraugi.
Šajā ceļa posmā, kā daudzos citos, 2020. gadā veica seguma atjaunošanu, tai skaitā pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju. "Latvijas valsts ceļi" skaidro, ka vairāku apstākļu dēļ – gan izejmateriālu kvalitātes, gan īsā būvdarbu termiņa, gan novēloti piešķirto līdzekļu rezultātā – daudzos pērn remontētajos posmos virsmas apstrādes tehnoloģijas ieklāšana nebija izdevusies, kā nākas, bija defekti – braucot ar auto, pa gaisu lido akmeņi.
Lasi vēl – No "Latvijas autoceļu uzturētāja" peļņas 1,89 miljonus eiro novirzīs autoceļu uzturēšanas darbiem
Konkrētajā ceļa posmā šovasar būvnieki par saviem līdzekļiem veica defektu labošanu, bet skats, kas paveras šobrīd, liek uzdot jautājumu – cik kvalitatīvi bijuši šie darbi?
Lai defektus labotu, šajā vietā augustā uzsāka darbus – būvnieks noklāja tos laukumus, kur akmeņi bija pazuduši, un tas arī rezultātā rada neviendabīgas virsmas efektu, kas redzams vēl aizvien.
"Patlaban viņi nav pietiekami kvalitatīvi iestrādāti tie akmentiņi, virsmas tehnoloģijā viens no procesa dalībniekiem esam mēs ar jums, autobraucēji, jo mēs ar auto riepām virsmu piebraucam, ar laiku tā kļūst gluda un viendabīga. Tagad var redzēt lāpījuma vietas – skaļākas, augstākas, akmeņi nav iegrimuši emulsijā."
"Latvijas Valsts ceļi" atzīst, ka defektu novēršanas rezultāts nav bijis tāds, kā to vēlētos, taču steidzami uzlabojumi nav jāveic. Šis posms jāuzrauga, un nepieciešamības gadījumā jāveic uzlabojumi.
"Arī šajā gadā veicot šos defekta labojumus, būvniekiem nav izdevies pavisam kvalitatīvi tos veikt, tie nav līdz galam izdevušies. Būvniekam būs jāuzrauga šis posms, jāslauka akmentiņi, ja tie turpinās sadalīties no virsmas, un arī pavasarī būs redzams, vai būs nepieciešams atkārtoti virsmas apstrādes darbus, jeb nē."
Uzņēmums Binders nevēlējās sniegt komentārus kameras priekšā, bet rakstiskā atbildē uzsvēra, ka par saviem līdzekļiem šovasar veica defektu labošanu tajās virsmas zonās, kur pēc pērn veiktās virsmas apstrādes bija vērojama minerālmateriālu atdalīšanās. Defektu labošana gan neparedzot virsmas atkārtotu apstrādi visā tās platībā.
"Jā, ceļa vizuālais izskats var raisīt diskusijas, bet virsmas kvalitatīvās īpašības šobrīd atbilst prasībām. Virsmas formēšanās notiek arī patlaban un ar laiku tā kļūs viendabīgāka. Vēršam uzmanību, ka kopumā defekti pēc pērn veiktajām virsmas apstrādēm tika konstatēti 32 ceļu posmos dažādos Latvijas reģionos, ko šovasar būvnieki laboja tāpat kā minētā autoceļa P7 posmu."
"Latvijas Valsts ceļi" skaidro, ka īstais atskaites punkts būs tieši pavasaris, kad teorētiski var parādīties arī slēptie defekti, kas izpaužas ziemā. Būvdarbiem ir trīs gadu garantija, un šajā laikā būvniekam visi defekti jānovērš par saviem līdzekļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
