Latvijas vēstniece: Vācija lūkojas pēc jaunām darbarokām

Vēstniece arī piebilst, ka Rietumvācijā nodarbinātība gan ir teju 100%.

"Pirmkārt, ja cilvēki dodas strādāt uz Vāciju kā uz jebkuru citu valsti, ir jāpārliecinās, pie kā brauc, kas ir darba devējs, kas varbūt ir starpnieks, jo – nav noslēpums, ka daudzi cilvēki no Latvijas dodas strādāt gan uz Vāciju, gan citām Eiropas valstīm, izmantojot starpniekus. Ir jābūt drošam un pārliecinātam par to, ka, teiksim, potenciālais darba devējs ir zināms, skaidri saprotams, ka ir juridiski sakārtotas attiecības," uzsver Skujiņa.

Latvijas vēstniecībā Vācijā gan ar šādiem jautājumiem faktiski nenākas saskarties. Biežāk tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar tā saucamo ārkārtas palīdzību. "Cilvēki ir nonākuši situācijās bez naudas līdzekļiem, cilvēki ir nonākuši slimnīcās, cilvēki ir nonākuši, diemžēl jāsaka, cietumos, ir dažādi gan nāves gadījumi, gan mēs meklējam tuviniekus Latvijā," atzīst vēstniece, piebilstot, ka pērn bijuši 250 šādu gadījumu.

Skujiņa norāda, ka vēstniecībai neesot jānodarbojas ar darba devēja, darba ņēmēja attiecībām. "Nav bijis tādu gadījumu, teiksim, nav pieprasījuma, ja, jo palīdzību mēs sniedzam. Tā ir labā ziņa! Palīdzību mēs sniedzam ikvienam un dažādās situācijās."

Vēstniece vēl uzsver, ka Latvija Vācijas tirgū var lepoties ar divām jomām – kokrūpniecību visplašākajā spektrā, tostarp gan neapstrādātu baļķu eksportā, gan apstrādē izmantoto tehnoloģiju ziņā, kā arī ar informācijas tehnoloģijām. "Atpazīstamība atvieglo uzņēmējiem konkrētajās jomās ienākt Vācijas tirgū, atrast savas nišas. Un mūsu spēks ir mazās nišās ar tiešām gudrām galvām. Mēs nekad neiekarosim Vācijas tirgu, kas patiesi ir pārsātināts ar lieliem uzņēmumiem vai standarta ikdienas pakalpojumiem vai precēm – tas viss tur ir."

Saruna ar Ingu Skujiņu