Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava atzīts par gada diplomātu Ukrainā

Ilgvars Kļava kā Latvijas vēstnieks Ukrainā darbu sāka 2021. gada rudenī, pēc nepilna pus gada Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Vēstnieks saka, ka sākot dienestu apzinājās, ka viņš dodas uz valsti, kur karadarbībā norisinās jau no 2014. gada.

"Atbraucot uz Ukrainu es zināju, kas notiek Donbasā, ka tā ir gruzdoša karadarbība sapratu, ka tā ir karojoša valsts un tur nav miera situācija."

Atminoties 2022. gada sākumu vēstnieks saka – pirms iebrukuma, kad liela daļa valstis steidza izvest vēstniecības no Ukrainas galvaspilsētas, arī Latvijas pusei bija izstrādāti dažādi scenāriji. Tomēr pat Ukrainas vadības augstākajā līmenī neviens neticēja, ka karš atnāks līdz Kijivai.

"Pamata doma bija, ka tas notiks Donbasā un praktiski neviens neticēja, ka uzbrukums varētu būt vērsts uz Kijivas sagrābšanu un likumīgās Ukrainas valdības likvidāciju. Mēs gatavojāmies dažādiem scenārijiem. Konsultācijas ar Rīgu, scenāriji izstrādāti, transporta shēmas – evakuēja darbinieku ģimenes locekļus," stāsta Kļava.

Vaicāju, kā viņš atceras 22. gada 24. februāri.

"24. februārī tam visam sākoties tas sasprindzinājums drīzāk mazinājās. Tu apzinies soli pa solim stundu pa stundai – tas iet vaļā, tas tagad notiek tā vairs nav spekulācijas jārīkojas pēc plāna. Tas, ko mēs nevarējām paredzēt kāda būs situācija, kāda būs uz ielas, kāda būs satiksme evakuējoties un nebijām ieplānojuši, kā bija Igaunijas un ārlietu ministri un 24. februārī. bija paredzēta pilna programma, kas nenotika. Tā vietā bija ministra evakuācija uz Polijas robežu," stāsta vēstnieks.

Kļava kara plosīto valsti nepameta, evakuēja tolaik vēl ārlietu ministra amatā esošo Edgaru Rinkēviču un turpināja darbu Ukrainā – kara sākumā vēstniecības darbs bija pārcelts uz Ļvivu.

"Man ministrs teica, tā ir tava izvēle – situācija nav skaidra, Tu vari braukt uz Rīgu, vari palikt šeit – paskatījāmies pakārt un soli pa solim un dažu minūšu laikā pateicām – nē nē – bija nepadarīti darbi, pilsoņu evakuācija un sāka veidoties palīdzības soļi no Latvijas puses, bēgļu evakuācija un humānā palīdzība. Mēs sapratām, ka varam būt ar palīdzošu lomu, kur vest un kā darīt.

Trešais gads pilna mēroga kara apstākļos, arī galvaspilsēta Kijiva regulāri ir pakļauta krievu uzbrukumiem, vaicāju, kas kara diplomātam ir lielākais izaicinājums.

"Kad aktīvāk apšauda tas ir traucējoši, jo nevari normāli pildīt savas funkcijas, ja tu neesi nakti gulējis, tad tu kļūsti bremzētāks. Tas izraisa dusmas. Mums ir bijušas vairākas vizītes, kuras pavada lielu daļu bumbu patvertnē. Ar prezidenta kungu bija vienreiz ka viņš naktī no diviem līdz pieciem pavadīja patvertnē, kur drošības dienesti viņu vienkārši ar varu aizveda," skaidro Kļava.

Latvijas vēstnieks runājot par šī brīža situāciju saka, ka arī Ukrainā sabiedrība šobrīd dzīvo gaidīšanas režīmā, gaidot kā Rietumu militārās palīdzības, gan arī to, kādas pārmaiņas nesīs ASV vēlēšanas.

"Ukraiņiem nav izvēles. Agresora, iebrucēju mērķis ir iznīcināt Ukrainas valsti kā tādu, pataisīt par provinci vai pakļautu administrāciju Maskavai. Ja viņi grib saglabāt savu valsti, tautu, valodu, nav izvēles. Situācija frontē ir ļoti smaga, to mēs visi apzināmies, fronte tiek turēta maksājot milzīgu cenu par to visu – diplomātiski – es to raksturotu kā gaidīšanas fāzi, kas noslēgsies ar jaunās ASV administrācijas ienākšanu Baltajā namā. No tā būs ļoti daudz kas atkarīgs," neslēpj vēstnieks.

Par saņemto atzinību – vēstnieks ir pieticīgs.

"Es to neuztveru kā kaut kādu personīgu atzinību – vēstnieki nāk un iet. Tā ir atzinība Latvijai, Latvijas cilvēkiem, visiem tiem, kas palīdz Ukrainai ikdienā, kas atdod to, kas viņiem ir, zinot to, ka Ukrainā tas ir vairāk vajadzīgs, ka Ukrainā tā situācija ir traģiskāka, ka tepat kaimiņos ir vien tauta, kas cīnās par savu izdzīvošanu," stāsta vēstnieks.