Uz saturu

Latvijas zinātnieki veido digitālo dvīni – modeli slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātnieki ieguvuši iespēju veidot digitālu modeli slimību un citu veselībai kaitīgu vielu izplatības prognozēšanai. Tas darbosies, pateicoties Rīgas Tehniskās universitātes superdatoram. Savukārt izejas dati pamatā tiks iegūti no notekūdeņu monitoringa sistēmas, kas aptver visu Latviju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sižetā redzams Ogres upes digitālais dvīnis, kas sniedz iespēju prognozēt ledus sastrēgumus un plūdus. Pēc līdzīga principa, bet jau krietni sarežģītāku digitālo modeli, kas prognozēs slimību izplatību, iecerēts veidot visai Latvijai.

Topošo digitālo modeli iedzīvinās Rīgas Tehniskās universitātes superdators. Tas apkopos ievāktos datus no notekūdeņu monitoringa sistēmas un prognozēs slimību un citu kaitīgu vielu rašanās avotus un iespējamo ietekmi.

Līna Marta Sarma
RTU HPC centra vadītāja

"Infrastruktūra ir tieši pielāgota plūsmu modelēšanai, lielu datu modelēšanai. Vai nākotnē tas, uz ko ejam un ko būvējam, ir droša vide, kas nepieciešama bioinformātiķiem un citām drošības nozarēm."

"No vienas ēkas paņemt paraugus un iegūt datus ar lielāku tuvinājumu." Rīgas Tehniskās universitātes rektors atklāj, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 12 Latvijas pilsētās tika izveidota notekūdeņu monitoringa sistēma. Tā ļauj iegūt izejas datus, kurus apstrādās digitālais modelis.

Tālis Juhņa
RTU rektors

"Principā Baltijas valstīs pirmo šādu modeli jeb dvīni, kas ļauj prognozēt. To saucam par "Veselības dvīni" jeb "One Health", kas pamatā nodarbojas ar slimību un dažādu cilvēkam kaitīgu vielu izplatības pētījumiem un prognozēm."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Digitālā dvīņa projekta ierosinātāji ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs ar piemēru skaidro visa projekta nozīmi.

Jānis Kloviņš
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs

"Viena no tādām problēmām ir antibakteriālā rezistence – tas ir, kad parādās baktērijas, kuras nevar uzveikt ar antibiotikām. Tā ir milzīga problēma, ka nezinām, no kurienes šīs baktērijas nāk. Ja uzbūvēsim digitālo dvīni, kas monitorēs un uzkrās informāciju vēl pirms parādās problēma, mums būs iespēja, tā teikt, "atgriezties laikā" un redzēt, no kurienes parādījās šī baktērija ar rezistenci."

"Vienas veselības" digitālā dvīņa izveidei ir iegūti trīsdesmit miljoni eiro. Pusi no minētās summas sniedz Eiropas Savienības "Teaming for Excellence" projekts, bet atlikušo summas daļu – Latvijas valsts budžets. Paredzēts, ka jaunais veselības digitālais modelis būs gatavs pēc sešiem gadiem.

Šajā pavasarī Rīgas bērni un ģimenes sastapās ar salmonelozes uzliesmojumu, kura avotos visai ilgi neizdevās atrast, aptuveni nedēļu. Veidojamais digitālais modelis šādos gadījumus slimības avotu atrastu krietni ātrāk – dienas vai dažu dienu laikā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm