Lemberga lietā gadiem nespēj pārņemt arestēto mantu, ko agrāk vērtēja simtos miljonu

2020. gada augustā vēl pat nebija pirmās instances sprieduma tā sauktajā Lemberga lietā, taču tolaik būtisks tiesas lēmums – atcelt Šveices advokātu Meroni no šajā kriminālprocesā arestētas mantas glabāšanas. Tā viņam tika uzticēta pēc tam, kad 2007. gadā toreizējo Ventspils mēru aizturēja likumsargi. Sākotnēji Meroni bija Lemberga sabiedrotais, bet vēlāk pārgāja ierakumu pretējā pusē.

Kāpēc uzticēt pārvaldīt un glabāt arestēto mantu tieši Meroni? Toreizējais pamatojums, ka Šveices advokāts jau bija amatpersona šajās samudžinātajās biznesa struktūru ķēdēs, kā arī liecinieks Lemberga lietā.

Gadu laikā Meroni vārds plaši locīts publiskajā telpā. Advokātam pārmestas pat tādas kā oligarhiskas tendences, uzticēto līdzekļu izmantošana personīgām vajadzībām, centieni pastarpināti izvērst ietekmi politikā un medijos.

Šī arestētā manta gan nav kaut kāda bagātību lāde ar naudu, zelta stieņiem un tamlīdzīgi. Šie aktīvi pamatā sastāv no saistībām, akcijām un patiesā labuma guvēja tiesībām ārzonu uzņēmumos, kas tieši vai netieši saistīti ar savulaik tik ietekmīgo Ventspils tranzītbiznesu. Kādreiz šīs mantas vērtību lēsa pat trešdaļas miljarda eiro apmērā. Cik no tā visa atlicis, nav iespējams pateikt.

Pēc tam, kad tiesa atcēla Meroni no mantas glabāšanas, aktīvi bija jāpārņem Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet tas joprojām, piecus gadus vēlāk, nav izdevies. Šveices advokāta rīcību ar mantu arī šķetinājusi Valsts policija, bet tur norādīja, ka kriminālprocess izbeigts, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Nodrošinājuma valsts aģentūra uz otrdien aizsūtītājiem jautājumiem saistībā ar mantas pārņemšanu līdz šodienai nespēja atbildēt un komentārus solīja nākamnedēļ. Iekšlietu ministrija iepriekš komunicējusi, ka darīts viss iespējamais, lai aktīvus pārņemtu.

Savukārt Meroni TV3 Ziņām apgalvo, ka mēģinājis nodot mantu aģentūrai un akmeni met valsts dārziņā: "Pēc vairākām diskusijām ar Latvijas Nodrošinājuma valsts aģentūru un mūsu juridisko pārstāvi aģentūra noraidīja (..) priekšlikumu tikties un pieņemt dokumentu nodošanu."

Šveices advokāts arī apgalvo, ka rīkojies ar viņam uzticēto mantu rūpīgi, vienlaikus atzīstot, ka grūti noteikt tās atlikušo vērtību. Ventspils tranzīta biznesā situācija neesot spoža.

Šonedēļ publiskajā telpā arī sākušās spekulācijas, vai visas šīs mantas pārņemšanas nedienas nav saistītas ar kādām prokuratūras neizdarībām, savulaik formējot attiecīgo aktīvu arestu.

Konkrēti neatbildot, vai viss kārtībā ar formalitātēm tieši Meroni pārziņa nodotajiem līdzekļiem, Ģenerālprokuratūrā TV3 Ziņām komentēja, ka attiecīgajā kriminālprocesā 2007. gadā lemts par aresta uzlikšanu virknei aktīvu sešās jurisdikcijās. Jautājums par to konfiskāciju tiks izlemts līdz ar galīgo tiesas spriedumu un būs atkarīgs arī no iesaistītu ārvalstu gatavību sadarboties: "Jo ātrāk spēkā stāsies tiesas gala nolēmums šajā kriminālprocesā, jo ātrāk tiks atrisināti mantiskie jautājumi. Pašlaik lieta tiesā atrodas jau 16 gadus un gala nolēmuma joprojām nav."

Visa šī jezga jau no sākta gala ieskicēja plašāku konceptuālu problēmu. Viena lieta ir arestēta automašīna, noliec stāvvietā un miers, pavisam cita, ja runa par nosacīti dzīvu organismu – uzņēmumu. Tas ne tikai jāpārņem, bet arī pēc tam jāpārvalda un jāgādā, lai aktīvs nezaudētu vērtību. Šī ņemšanās ar Lemberga lietā arestēto mantu bija arī impulss uzdot izstrādāt regulējumu arestētu kapitāldaļu pārvaldībai.

Tas jau bija nokļuvis līdz Saeimai, bet tur iesprūda pušu domstarpībās. Atbildīgās komisijas vadītājs gan atzīst, ka jaunais regulējums neatteiktos ar Lemberga lietu un tajā arestēto mantu.

"Es tiešām detalizēti negribu analizēt konkrēto lietu, man nav tiesību to darīt, bet es uzskatu, ka šeit ir problēma. Izpildvarai ir jāpilda tiesas lēmums, bet tiesas lēmumam jābūt pamatotam ar likuma prasībām. Konkrētajā situācijā pamata problēma, ka likums neparedzēja detalizētu regulējumu. Mēs gribam mainīt to kārtību," pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Topošajā regulējumā jautājumi par to, kuram būtu jāpārvalda arestētās daļas, kā tieši tas notiktu, par kādu naudu, kas notiek, ja aktīvu vērtība sarūk, bet tiesas spriedums beigās attaisnojošs. Tieslietu ministrijā mēģina apzināt citu pieredzi, kas neesot nemaz tik plaša.

"Nav tā, ka Latvija ir vienīgā šī izaicinājuma priekšā. Ir daži piemēri, ja mēs runājam par kapitāldaļām. Ir rasti risinājumi, tāds ir Francijā, tāds ir Itālijā. Cik šie risinājumi ir labi, cik tie ir droši, cik tie sasniedz vajadzīgo mērķi," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Tagad plāns, ka jaunais regulējums nebūs tikai par kapitāldaļām, bet visa veida arestētas mantas pārvaldīšanu. To arī paredzot jauna Briseles direktīva.

Uz komentāru par to, ka šī varētu sanākt dārga mācība, Judins konkrētu atbildi vēl nesniedz: "Man būs vieglāk runāt, kad mēs nobalsosim par likumu. Patlaban mēs joprojām gaidām piedāvājumu."

Tieslietu ministrija gatavojas nākt klajā ar piedāvājumu pavasarī.