Liela piesardzība par vērienīgajiem dzelzceļa elektrifikācijas plāniem

Dzelzceļa tīkla elektrifikācija Latvijas transporta un tranzīta nozarē daudzus gadus bija temats numur viens, par ko tika lauzti šķēpi. Pirms aptuveni diviem gadiem valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" paziņoja, ka projektu atceļ kā finansiālu nepaceļamu.

Tolaik pretrunīgi vērtētos plānus izjauca aizvien lejupejošā kravu apgrozījuma dinamika Latvijas tranzīta koridorā, bet tagad "Latvijas dzelzceļš" atkal runā par šo ieceri un pat jaunā vērienā –  elektrificēt pilnīgi visu tīklu līdz 2040. gadam, kas, visticamāk, būtu miljardos mērāmas investīcijas.

Jautājums, kas divu gadu laikā mainījies? Diez vai pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tās varētu būt prognozes par kravu plūsmu uz Latviju no Krievijas un Baltkrievijas.

"Šeit mēs runājam par pavisam citiem veidiem, kā mēs plānojam to darīt. Protams šeit arī būs runa par Eiropas līdzfinansējumu un citiem avotiem, kā arī pavisam citu mehānismu, kā tas tiks darīts. Balstīts uz pasažieru vilciena attīstību," saka "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Pēc "Latvijas dzelzceļa" vadītāja teiktā, pasažieru pārvadājumi nu jau ir kļuvuši būtiskāki par kravu transportēšanu. Sagaidāms, ka šī tendence tikai pastiprināsies, ņemot vērā, ka šogad Latvijā gaidāmi jaunie un ilgi gaidītie "Škoda" elektrovilcieni.

Patlaban sākts jau elektrificēto sliežu ceļu pārbūves projekts 81 kilometra garumā Rīgas mezglā. Tam atvēlēti 72 miljoni eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, un ieplānotais termiņš -2026. gada beigas. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda, ka pēc tam nekāda nauda elektrifikācijai nav iezīmēta, un kopumā ir piesardzīgs par tālākiem masveida darbiem: "Atkarīgi no pieejamā finansējuma un arī no to, kādu ritošo sastāvu izvēlēsies pasažieru vilcienu operatori. Pašreiz ir paredzēts, ka tiks iepirkti bateriju vilcienu, kas var strādāt gan elektrificētā, gan neelektrificētā zonā."

Samērā skeptisks ir bijušais ilggadējais Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājs Juris Iesalnieks, kurš uzsver nozares tehnoloģiju attīstību, kas var nodrošināt atteikšanos no piesārņojošās dīzeļdegvielas arī bez masveida elektrifikācijas. Tāpat likums paredz valstij nodrošināt "Latvijas dzelzceļa" finanšu līdzsvaru.

Citiem vārdiem sakot, ja uzņēmums nevar savilkt galus kopā, jānāk talkā: "Pārvadātāji, protams, izvēlēsies tādu vilci un risinājumu savam biznesam, kas viņiem būs ērtāks, nevis maksās par tīkla izmaksām šīs nenormālās summas. Līdzko pārvadātāji nemaksā, tas viss gulsies uz valsts budžeta jeb, pareizāk sakot, nodokļu maksātāju pleciem. Gribētos ticēt, ka šoreiz visi riska aprēķini veikti."

Patlaban "Latvijas dzelzceļš" vēl strādā pie precīziem šīs ieceres finansiālajiem aspektiem, par kuriem varētu tikt skaidrībā pusgada laikā.